Intrigantes spļāviens
Novīli Tu savā apsēstībā
Drāmas meklējumos viltotos
Tu saskaņas baudas nepazīsti
Varbūt neatzīsti, bet vienalga, lai tas
Virs tīrām sekundēm Tu intrigā slīdi
Aizvien dziļāk aizvien manīgāk nenokrīti
Netīru nesaprātību sasviežot dzīvu
Neķītrā vai ķītrā, Tu- Vienalga
Skāriens Tavs ārišķībā grima
Iztēle pavītušus mezglus sēja
Bez noslēpuma Tu otru lēni plēsi
Kad nozuda tava stiklotā cieņa
Kur plaisājošais smaids? Kur miers?
Kur uzstājība laipnā seklumā?
Tavā peļņā nebūs melu svīta
Būs atvadu tumsīgā brīve.

/ Dīvaine. Nokaltē melus, izglāb sevi un aizvērsies. Mazcienīgs skatiens Tev un Tavai intrigai. /