Svešais.
Šveša sirds ēnu šķeļ
Pietur manu bālu roku
Katru sirdspukstu izklausās
Katru miesas kustību tver
Tik uzmanīgi var tikai viņš
Klusējot manu prātu uzzināt
Svešinieks no nakts ceļa
Nekad neizzudis atkal parādās
/Nāves klusums, pieskārienu tumsa, vēlme palikt uz mūžiem tādā saldi kaislā neziņā/