Mājās.
Tikai tā viena smarža. Tikai tas viens foto mirklis un vienīgais smaids. Vienīgā pilnība uz zemeslodes.
Es aizlavījos vēl vienā nakts gājienā. Šoreiz viena. Ar cigareti. Ar sniegu, kas apslāpē visas skaņas. Tikai ne manu papēžu kluso klaboņu.
Un ar mani lepojas. Tā ir jauka sajūta.
Gurums un acu kaktiņš jau migu nolūko. Visus saldākos un ilgākos sapņus sev vēlu. Un ne tikai sev, arī citiem.