Pirms gada. Šodien.
Melns galds. Uz tā aicinājums. Tas met garu ēnu sveču gaismā. Un vēstulē rakstīts par Dzīvību. Pāris vārdi, kas nozīmē visu.
Šodien es jūtos tā, kā pirms gada. Es atceros, cik tad bija skaisti būt atvērtām acīm, un vēl tā fotogrāfija..
Kaut kā pēdējā laikā acu plaksti labprātāk aizveras, lai vieglāk norīt dusmu, noguruma un vienveidības pēdas. Un pirms gada sniegs kusa spilgtā dienas gaismā tāpat kā šodien.
Pieskāriens saules stariem.. un teju viss gaiss nu smaržo pēc tā.