Vizbulīte.
Vilst skaņa no piliena
Kad pār ziedu slīdinās
Pār vizbulītes trauslumu
Vēl tik aukstā nesaulē

Protu uzpūst vieglu elpu
Kad kacinošā lāse raud
Mirkst karsts dvēseles smaids
Kļūstu tīra no iedomas vien

Tuvinās pieķeršanās liela
Kad šļakatās satrūkstos
Pār vizbulītes trauslumu
Mazliet saules ēnā smejot

/Es taču piegāju un pieskāros./