Apgatavība.
Tāda nebeidzami mīloša gaisma plūst no vakara laternām. Pieskarties. Es dzirdēt jūru gatavojos. Zinu, tā vēlas ar mani parunāt, vēlas sarunāt un norunāt. Kad vēsumu nesošs vējš sajutīsies pie sejas, es zināšu, ka tā ir īstā vieta un mirklis, kad smaids atdzims. Viegli, viegli, tik tikko samanāmi. Nekautrēties izteikt, cik ļoti garšo dzīvība un ieelpa. Viens ceļš. Otrs ceļš. Viens ceļš uz otru. Un mainība. Tā ir tā bezgalīgā jēga, kas ir tepat, acu priekšā. Nav bijis laika samazināt soļu ātrumu un padomāt mazliet. Un beidzot. Tikšanās ar sevi, ar jūru, ar plosīšanos un miera lidojumu.

Es klausos.
Es sadzirdu.
Es paturu.