Dzeja.
Brīnišķīgi!
Ar seju kupenā.
Un ir varavīkšņu pilns rīts.
Apkārt apbrīnā
Baltpūkaini zaķi tup,
Tavam smaidam šausmīgi līdzīgi.

Brīnišķīgi!
Ar vēja asmeni
Pārbraukt vaigam
Un pārcirst apvārsni
To, aiz kura viens celiņš mazs tecējis
Un pie sliekšņa Tev apgāzies

Brīnišķīgi!
Kad ceļi apgāžas otrādi
Un no vecā uz jauno sit pulss,
Un kad viss simtupirmo
Un simtuotroreiz
Savā pirmreizībā mulst.

/O. Vācietis/