Dzīvo, sadzīvo, uzdzīvo.
Es jūtu Tavu naida skatienu. Jūtu kā pazūdi pats sevī.
Tu vienmēr skatījies uz mani, cerot ieraudzīt savu pagātnes lēdiju. Tas nebeigtos nekad. Tas aprija manas sajūtas. Lēni, bet pamatīgi.
Es sev atļāvos melot, iestāstīt. Negudra rīcība, es teiktu.
Neaizzūdi pavisam, Tu pats sev būsi vajadzīgs. Ar dzīvesprieku un dzīves baudām. Un kad būs nākusi īstā lēdija, Tu redzēsi, kā laiks nozūd un pļavas satvers jūsu rokas.

Manu roku kāds satvēra (pārtvēra) pārāk ātri, nobijos, svārstījos, sāpināju, sāpinājos, bet tagad saprotu, ka tā mana lielākā laime. Laika jēdziens zūd un zūd... Tā bija mana vajadzība. Saproti to.

Brīvība kopā būt.