Madara ([info]_whisper) rakstīja,
@ 2007-12-28 23:50:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Atmiņa.
Sirds lūkoja dusmas tvert
Kad vējš atsauca amiņu-

Jūras viļņos nošļakstītiem matiem
Viens acu mirklis ar bezprātu rokās
Skatiens teica samirkušu skriešanu
Smilšu putekļos smiekli ietecēja
Smilgu ciņām ar dvēseli atdodoties
Sirds likās plaša kā dzelme
Ne nieka no nožēlas neceļot

Un netaisnība laikā kas plūda
Ka tādam mirklim bija jāaiziet
Kur līdz neprātam smiekli stāstīja
Un beznozīmes bija nakts vai diena

Vienkāršība darīja laimīgus-
Mana visdārgās atmiņas vējpūta
Vēl ausīs skan saulains jūras šļaksts
Un nebeidzams smaids uz lūpām kvēlo



(Ierakstīt jaunu komentāru)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?