Brāzma.
Nesaprātību paņēmusi rokās, Viņa uzreiz skrēja.
Pie loga pieiet un uz palodzes pasapņot vairs nebija bail.
Kas to būtu domājis, ka šī trauslā būtne kaut uz mirkli spēs noticēt, ka beigās viss tomēr varētu būt labi. Tam nav pamata. Tā ir pārsteidzoša paļāvība.
Paslēpt seju zem balta spilvena un nedomāt.
Ziemas kaislības.
Sasodīts, man ir tik daudz, ko atcerēties.