Black · and · Blue.


And who knows which is which and who is who.

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Tomēr..
tomēr savā iepriekšējā apmešanās vietā jutos labāk- pārceļos atpakaļ un būšu atkal vnk skyhell.
* * *
Man būtu tik daudz sakāms viņa mātei, bet nerodas iespējas.. Gribētu visu uzrakstīt un iedot viņai skaistu vēstuli ar visām manām domām- par mani, par viņu, par mums un viņas attieksmi.. Bet tad viņa domātu, ka esmu gļēva un nevaru pateikt acīs, bet VARU, tikai nav iespējas un zinu, ka brīdī, kad sākšu runāt, viņa mani pārtrauks.. Vienmēr ir melnie jociņi par sievasmātēm- tik nez kāpēc reālajā dzīvē tieši vīramātes ir tās nejaukās?
* * *
Laikam vajadzēja tikai pāris kafijas, tabaciņu (ak, es atkal to daru..), papļāpāt ar labāko draudzeni un viss sakārtojās pa plauktiņiem.. Prāts noskaidrojās pilnībā, "nepareizā" griba izzuda un ir miers mājās.. Beidzot sajutu vasaru pilnībā!
* * *
Vot, gribēju asumiņu/pārmaiņas dzīvē, tad nu arī dabūju.. Vot, mēdzu iedomāties par viņu, tad nu uzradās arī.. Nekas nemainīsies, nekas nenotiks, nekas netiks darīts lietas labā, bet fakts ir noticis, piedāvājums izskanējis un man ir dota iespēja izvēlēties, vai vēlos mainīt savā dzīvē kko vai nē.. Prāts saka vienu, griba bik kko citu, bet klausu prātam un klausīšu arī! Zinu, ka visu mūžu domāšau, kā būtu varējis būt, bet šajā situācijā tā laikam ir labāk..
* * *
Rakstu špikerus angļu val. eksāmenam.. Varbūt izklausās pavisam loģiski, normāli un parasti, ja vien šis ūber-super-krutais eksāmens nebūtu mutiski =D Mans vienīgais mierinājums, ka lai uzreiz neizmestu un pārceltu uz 2. kursu ir vajadzīgs savākt 65% no iepriekšējā kursa kredītpunktiem. Man pat ir kādi 98%, bet tā angļu val..... Neko nāksies iet septembrī, jo ja vien pasniedzēja mani neizvilks, tad nenolikšu- tāpat kā 70% no manas grupas ;)
Vakarā uz jūru =)))
* * *
Pirmo reizi pēc 4 gadu pārtraukuma šajā dienā spīd saule un ir patiesi silts =) Pirmo!!! Pēdējos 4 gadus, kopš 9.kl. ir tikai lijis un lijis.. No rīta līdz vakaram, bez apstājas lijis, bet nu spīd saule! Beidzot!!!
Bet ko es daru? Neko! Jo nevienam neko neesmu teikusi, jo visiem eksāmeni, darbs.. Bet mani kkā tas nesarūgtina, vnk jūtos kā nodevēja, jo beidzot spīd saule, bet es neko nepasāku!
* * *
Buddy Guy!!! =)
Es IEŠU, IEŠU, IEŠU, IEŠU, IEŠU, IIIIIEEEEŠŠŠŠŠUUUUUUU uz BUDDY GUY!!!
Mēs laikam esam traki, jo par šīs vasaras koncertiem jau esam izdevuši 150Ls.. Mierinu sevi, ka uz 2viem tas vēl ir maz, bet vasara tikai sākas un gan jau, ka būs vēl visādi piedāvājumi.. Bet tas nekas Buddy Guy un visi pārējie ir vairāk vai mazāk tā vērt =)
Darbi rit uz priekšu un 5dien būs pabeigta 1.daļa no ieplānotā- vēl paliek 2 etapi, kas būs paši trakākie naudas izdošanas ziņā..
Esmu tik priecīga par Buddy Guy, ka patreiz liekas- tas būs šīs vasaras skaistākais koncerts!!!
Mūzika:
Buddy Guy- Damn Right, I've Got The Blue
* * *
Pētījums+es
Palsījos, ka sievietes izvēlas vīriešus pēc viņu testosterona līmeņa asinīs un mīlestību pēc bērniem.. Tātad, ja sieviete vēlas kaislīgas, bet īslaicīgas attiecības, tad viņa automātiski jūt un izvēlas to, kuram ir ļoti augsts testosterona līmenis, jo viņi vnk izstaro vīrišķību un pievilkšanos, bet, ja sieviete vēlas nodibināt ģimeni, tad momentā izvēlas vīrieti, kurš ļoti mīl bērnus, kad ir kā garants mierīgai un laimīgai ligzdiņas vīšanai..
Tad nu iznāk, ka pati neapzinoties esmu izvēlējusies vīrieti ģemenes veidošanai, jo manējais ir kā traks pēc bērniem un vispār pilnībā atbilst ideāla ģimenes cilvēka statusam, bet ko darīt, ja man vienlaicīgi gribās arī to ar paaugstināto testosterona līmeni??? Ja ilgojos pēc abiem? Īstenībā, mana vīrieša "izvēle" notika neatkarīgi no manis, vnk apstākļi tā sakrita, ka to ar tiem hormoniem nevarēja dabūt, bet tēvišķais bija turpat rokas stiepiena attālumā.. Toties, kad sāku satikties ar tēvišķo, tad vīrišķais pēkšņi atgriezās, bet es negribēju būt maita, pietam, biju diezgan aizvainota un nocietinājusies pret vīrišķo, lai neko neuzsāktu- un pareizi darīju! Secinājums tikai tāds, ka kārtējo reizi nākas saprast, ka ir labi tā, kā ir..
Bet pēc šāda secinājuma ir jaut.- KAS PIE VELNA AR MANI NOTIEK!!!!!!!!!!!!!!!!
* * *
Nakts/Vasara
Vakar bik rūgtums pārņēma, ka vairs nekad nebūs tik laimīgas un jautras vasaras kā 2004.g. Jā, būs (cerams) citas interesantas un cerams, arī laimīgas, bet tādas kā 2004.g. nebūs, jo tāda bija pirmā/pēdējā/vienīgā TĀDA vasara.. Tur bija pēdējā nometne manā mūžā, nebija vairs nemiņas no rētām sirdī, varēju vnk baudīt visu notiekošo, visu apkārtesošo sabiedrību, dabūju tiesības un 0 dienu jaunu mašīnu.. Ar manu Princesīti nobraucu 6000km 2mēn. =) Katru dienu braucām ar māsiņām uz jūru, klausījāmies skaļu mūziku un matiem plīvojot smējāmies.. Tad bija Trincstock, kurš bija pasākums Nr.1 manā mūžā, kur arī dabūju sava mūža vislielākās un laikam, ka arī mūža 1. "rozā brilles" un nav svarīgi kā tas beidzās, jo arī tās vasaras lietainās dienas neatceros- vnk lidinājos pa gaisu un viss bija brīnišķīgi. Tā bija saules pielieta un ar ceļojumiem pa LV bagāta vasara. Tā bija vasara, kad nestrādāju un vnk baudīju visu, ko vasara var sniegt!
Šī 2006.g. būs citādāka, bet cerams, ka tāda, ko atcerēšos arī pēc daudziem gadiem, jo patreiz no visām savām 20 vasarām atceros tikai to 1, to skaistāko..
Bet tagad piparmētru tēja, šokolādes konfektes un domas par šīsdienas grāmatvedības exāmenu..
Mūzika:
Igo&Ieva- Pagaidi Mazliet
* * *
Nezinu sakritība vai arī viņš bija pacenties palasīt, ko rakstu cibā, bet vakar viņš sāka runāt par tām dzirkstelēm, tauriņiem, kaislību.. Nu labi, jā, mums nekad tā nav bijis, toties mums ir attiecības, kurās ir daudz sarunu, mīļuma un rūpes. Galvenais jau laikam ir tas, ka vēlamies būt kopā arī nākotnē, tālā nākotnē. Kā viņš saka- visu mūžu un vēl ilgāk.. Es zinu tika to, ka nevēlos attapties kopā ar svešu cilvēku, ar kuru mani nekas nesaista un mēs vnk eksistējam blakus. Bet laikam jau nevis kaisle, bet sarunas un mīlestība ir tas, kas tuvina, nevis šī uguņošana, kas mēdz notikt ar kādu konkrētu cilvēku, jo salūts taču nav mūžīgs ;)

Vakar klausījāmies R.A.P. un atcerējos visas izlietās asaras un kaucošo dvēseli, kas bijusi pie R.A.P. dziesmām. Un sapratu tikai to, ka ikdienā jau atceras tikai to, ko vēlas, nevis visu, kas bijis.. Man piemēram, ir bijis tikai viens cilvēks, ar kuru bija uguņošana, dzirksteles, kkāda nesaprotama un milzīga ķīmija starp mums, tad nu es atceros to lielisko sajūtu ar taureņiem vēderā utt., bet es neatceros to, cik ļoti man sāpēja, kad viņš pazuda no manas dzīves, kā es vēlējos kaut nekad nebūtu tā saķērusies.. Tad nu vakar to beidzot atcerējos un sapratu, cik burvīgi ir aizmigt apskautai, dzirdēt- es Tevi mīlu- un neuztraukties, vai rīt viņš vēl būs tepat, jo zinu, ka būs! Un viss īstenībā ir lieliski!

Žēl, ka vecais žurnāls neveras vairs vaļā un visa pagātne vairs nav izlasāma, jo emocijas aizmirstas, bet, kad tas ir pierakstīts, tad daudz ko var izlasīt un atcerēties- re, cik sūdīgi bija, vairāk taču Tu tā negribi?

Mūzika:
Eric Clapton- Tears In Heaven
* * *
Runā, ka attiecības bez kaislības ir noturīgākas un ilgdzīvotspējīgākas par tām, kur šī kaisle līst pārpārēm.. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šādas super-duper mierpilnās attiecības ar dažiem kašķiem, bet bez dzirkstelītes, tomēr rada vēlmi pēc kkā vairāk- pēc izjūtām, kas jau sen piemirsušās, precīzāk, atmiņā ir, bet ilgi nav piedzīvotas. Tas, protams, nenozīmē, ka vēlos laist pa kreisi vai šķirties, bet nozīmē tika to, ka esmu noilgojusies pēc tauriņiem vēderā un pēc neprātīgas vēlmes iegūt vienam otru turpat uz līdzenas vietas! Mums šīs dzirksteles nav un šķiet, ka pat īsti nav bijusi, protams, ar dažiem izņēmumiem attiecību sākumā ;)
Es negribu tauriņu sajūtu pret kādu citu, gribu, lai tauriņi uzrodas manā vēderā, kad ieraugu savu Vīrieti, bet apzinos, ka to iegūt ir tik pat kā neiespējami.. Un man nepatīk doma, ka vairs nekad nejutīšu to iemīlēšanās sajūtu, kad viss ir rozā, domas tikai pie viņa un galvā pavasaris kaut ir visdrūmākā rudens diena.. Protams, nekad nesaki nekad, bet tā kā šo sajūtu vēlos just tikai pret savu vīrieti, tad visticamāk tas nenotiks.

Hmmm.. Rutīna?

* * *
Atgādinājums sev!
Līdz 1dienai:
* sarunāt ar meistariem par darbu uzsākšanu
* atkal jau apbraukāt veikalus un šoreiz nomērīt VISUS mērījumus, ne tikai daļu ;)
* nopirkt dāvanu Vīrieša mammai
* doties uz monopola vakaru pie draugiem
* sarunāt tikšanos ar flīžotāju
* pilnīgi un galīgi nolemt, kur kas stāvēs
* aizbraukt ciemos pie Vīrieša mammas
visbeidzot
* NOMAINĪT BEIDZOT ZIEMAS RIEPAS!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
* * *
Atnācu no skoliņas, sadarījos visu kko un tagad ēdu vakariņas- paspēlēju veco labo Super Mario (man patīk tā spēle ;)), iemalkoju koliņu, paēdu saldējumu un štukoju par rītdienu.. Varētu tākā sākt remontu topošajā miteklī, bet nezinu, kad elektriķim būs iespēja ievilkt vadus.. Negribās ņemt dārgo, tāpēc jāgaida pazīstamais, bet tel. ir tikai Vīrietim, kura nav mājās.. Nevar saprast, laikam jau vnk rīt jāsatiekas ar pārvaldnieku, jādabūn atslēgas, jāiepazīstas ar meistariem un viss jāizdomā- kā labāk, kā lētāk, kā sakarīgāk..
Daudz šodien paspēju izdarīt, prieks par sevi.. Un vēl- man patīk mācīties šādā laikā! Nav pelēcības, nav noguruma, visi atdzīvojušies un pat grāmatvedība neliekas vairs tik riebonīga =)
* * *
Ir uzstādīts mērķis!!!
Mums ir jāievācas jaunajā dzīvoklī līdz 22.10.2006. Protams, ja tas izdosies ātrāk, tad lieliski, bet ja nē, tad 22.10. būtu labs datums, lai ievāktos, jo:
1) mums tajā dienā paliks 2 gadi
2) nākotnē būs viegli rēķināt, cik ilgi tur jau dzīvojam
mums ir skaidras idejas un vēlmes, pat daudz lietas jau ir atrastas, ko tur vēlamies redzēt- jāsāk tikai rīkoties ;)
* * *
Es te tā padomāju un manī iemetās bailes, ka tagad man ar Vīrieša mammu būs diezgan saspringtas attiecības.. Cik saprotu, tad viņai liekas, ka es dusmojos par to negaidīto apciemošanu (viņai, protams, liekas pareizi), bet viņai vajadzētu arī saprast, kāpēc es varētu justies nedaudz dusmīga.. Problēma ir tāda, ka viņai tas likās pilnīgi normāli un forši, tāpat likās arī manam vīrietim, bet es esmu vienīgā muļķe, kam tā neliekas.. Piebildīsim, ka ir vēl daži šādi "muļķi", kam arī tas neliekas normāli.. Ai, cerams, ka viss ir un būs labi un manas bailes ir nepamatotas!

Ak, jā! Man vajag lēto darbaspēku- flīžotāju, santehniķi un kādu, kas taisa balto apdari! Par elektriķi domāju, ka varu teikt, ka tāds ir dabūts!

Protams, es varētu pieņemt strādniekus, ko man sameklēja pats Parex bankas līdzīpašnieks, bet domājams, ka viņi varētu prasīt mīīīīīlzonīgu summu, kā nekā viņi taisīja dzīvokli viņam pašam..

Un vispār- vai kādam nav zelta zivtiņa, kas piepilda vēlēšanos, vai aladins no burvju lampas, bet varbūt ir vnk lieki 10-15tūkst.Ls? Domāju ar tādu summu mums vajadzētu pietikt, lai uztaisītu dzīvokli ar pieticīgām vēlmēm.. Protams, ja ir vairāk, tad neatteikšos ;)

* * *
Ir stimuls kko darīt! Ir, ir, bet ar stimulu nepietiek! Vajag arī darīt ;)
Mūzika:
Nora Bumbiere- Ar Mani Atkal Runā Kaijas
* * *
Mazāk kā stunda un mans lielākais šābrīža sapnis ir piepildījies ;)
Nu man, precīzāk, mums ir pašiem sava dzīvesvieta- bez vecākiem, bez radiem, bez traucēkļiem, tieši mūsu un neviena cita! Tur būs mūsu aura, mūsu dzīve, mūsu gaume, viss mūsu un bez nekādas iejaukšanās, bez lietām, kas mums/ man/ viņam nepatīk.. Dzīvesvieta, kura tiks radīta mums! ;)
Tagad vēl tikai jācer, ka nauda pietiks, ka varēsim izdarīt pēc iespējas lētāk un labāk- nu tā, lai ar visu esam apmierināti!
Ak, jā.. Un, protams, darbs, darbs, darbs.. Jāmeklē darbs. Protams, varētu mēģināt tikt uz ASV un pastrādāt 2mēn. kkur nelegāli, bet tas liekas diezgan nereāli, jo vīzu nedabūšu, pietam, nezinu, kad tā sesija īsti beigsies.. Ehh, laikam jau tepat pa LV būs jākuļas!
* * *
Nu ko! Var uzskatīt, ka TAS ir noticis ;) Vēl formalitātes, bik pacietības un viss notiks. Bāc, neticās! Neticās arī, ka darbs būs jāsāk meklēt. Un vispār nekam īsti neticās, laikam tāpēc, ka vēl nekas nav par 100%, bet gan 99,9% Hi ;D
* * *
Galvenais tikai mieru! MIERU! MIERU! MIERU! Nedrīkstu pārpriecāties man VAJAG būt MIERĪGAI!!! Un vēl, rīt uzzināšu vai pavisam nopietni jāsāk ķērties klāt darba meklēšanai, vai arī varu vēl kādu laiciņu pagurķoties.. Ja godīgi, esmu labāk izvēlot, lai sapnis piepildās, nekā gurķošanos mājās.. Dienas sākums ir lielisks ;)))
Mūzika:
Nora Bumbiere- Ar Mani Atkal Runā Kaijas
* * *
Vakar bik papiktojos, bet kopumā Vīrietis jau nebija vainīgs un vispār, pārāk dusmīga jau nebiju, bik uzrūcu tikai ;)
Iedomājies pavisam mietpilsonisku 7dienu- nekādas steigas, abi sežam pie datoriem, rakstot savus kursa darbus, mierīgas brokastis, maza paknakstīšanās vienam ap otru, bik f-1 paskatīšanās, bik zemenes šokolādē, viss lieliski un tad....
Tad sekoja kkas par ko es sāku rūkt, niķoties un visādi citādi izrādīt savu neapmierinātību.. Zvanīja telefons- nekas īpašs, ne? Bet īpašs ir tas, ka zvanīja!!! Vīrieša mamma+ viņas draugs!!!!!!!!!!!!!!! Un tagad pats labākais, kur viņi atrodas!?!?!? Pie manas mājas loga, jaunajā mašīnā!!!!!!!!!!! Grrr... Un ko viņi vēlas??? Nu nejau, lai viņas luteklītis iznāk ārā bik parunāt.. Bet gan, lai paprasītu, kāds dzīvoklim Nr., jo viņi ir izlēmuši uztaisīt pārsteigumu un paskatīties, kur tad viņas dēliņš dzīvo! B... (un šoreiz man ir tiesības lamāties)! Un galvenais, kad tiek pateikt, ka varēja tak pabrīdināt par savu ierašanos, viņa ļoti priecīgi pasaka, bet tas tak bija tā domāts- gribējām pārsteigumu.. Tad nu pārsteigums, biju apskaitusies ne pa jokam! Neko nācās stulbi smaidīt, tēlot, ka esmu ļoti iepriecināta un pie reizes domāt, ka tas ir neaudzinātības kalngals! Arī savi vecāki ir jāaudzina!!!!!! Manējā ir izaudzināta, bet drošības pēc viņai atgādināšu, ka pirms ciemošanās ir dienu iepriekš tas jāpaziņo un nekādi pārsteigumi! Brrrrr..
Bet visvairāk mani saniknoja "luteklīša" attieksme- pie kā esmu vainīgs, ko man bija darīt, kā gan lai viņai pasaku, ka iepriekš jāpaziņo un nejau 15min. iepriekš, bet gan dienu!!! Kā, kā? Pasaki un viss, b....!
o.k. pieņemu, ka šoreiz viņš nebija vainīgs, bet ja tas atkārtosies vēl vienu reizi, tad gan pār viņu plūdīs lavas izvirdums no manas mutes...
Mūzika:
The Beatles- For You Blue
* * *
Bāc! Tas sapnis ir tik tuvu, tik tuvu.. Liekas kā ar roku aizsniedzams. Tajā pašā laikā tas ir tālum tālu, jo ne no manis atkarīgs.. Gribu, gribu, gribu! Gribulītis parāvis.. Šodien spēru soli bik tuvāk sapnim, bet riebjas, ka nevaru pati lemt, ka nevaru nekā ietekmēt, tik visu laiku piedomāt, lai īstenojas, lai notiek kā sirds vēlas..

Dievinu šo dziesmu, liekas tik izjusta, tik patiesa, tik īsta.. Kad klausos, vienmēr atceros konci- vienmēr atceros kā uz to aizgāju zinot tikai 1 dziesmu un vnk prikola pēc, jo sen nebija kkur būts, bet kad viņi sāka spēlēt, tad iemīlējos no visas sirds =) Gribētos vēl kādu reizi viņus redzēt dzīvē.. Vo, vēl viens sapnis, tik daudz mazāks ;)

Tags:

Mūzika:
Massive Attack - One Love
* * *
Rīt jānodod kursa darbs.. Lieki piebilst, ka ne tuvu neesmu pabeigusi. Būs smaga diena =(

Un es vēl uz kino gribēju iet.. Ehhh.. Laikam jāatliek.

Mūzika:
Bruce Springsteen- Born In The U.S.A.
* * *

Previous