Man ir sapnis!!! Liels, pat pārāk liels.. Par tādu parasti tikai sapņo, bet es sapņošanai plusā ticu, ka tas arī notiks! Jāgaida līdz maija beigām.. Visam ir jānotiek, jo es ticu un ar mani tic vēl kāds =) |
Laikam ir tā, ka tiklīdz nodomā cik viss ir skaisti un lieliski, tā Tu saņem belzienu, lai saprastu, ka esi uz zemes, ne paradīzē. Pa ilgiem laikiem vakar pamatīgi nopinkšķējos, domās nolamāju visus vīriešus, uzkliedzu sevējam, kad viņš beidzot ieradās mājās un centos aizmigt.. Grūti bija, bet kkā jau iemigu.. No rīta pamodos, aprunājāmies.. Neko.. Piedots ir, bet aizmirsts nav! Dzirdēju pietiekami uzmundrinošu teikumu no mīļotā puses, lai varētu pasmaidīt- mums ir jāprecas, nevis jāšķiras! =) Beidzot, beidzot iesim uz JRT "Mēnesis uz laukiem". Dabūjām pēdejās biļetes, pietam, ne mēs, bet mūsu bijušā klasesbiedra mamma stāvēja rindā un paspēja nopirkt pēdējās sev un mums. Laikam nākošo reizi būs jāstāv no pl.8, lai kko jēdzīgu dabūtu.. Nu jā, bet vispār laiciņš šodien foršs, saulīte spīd, iesim uz veco skoliņu apraudzīt kl.audzinātāju un gan jau, ka kādu kafiju arī iedzert =) |
Nu ko.. Nopirku beidzot! Smukum smuka, violeta h20pīpe nu ir virtuvē uz galda un gaida, kad tiks iemēģināta.. Gribās jau uzpīpēt, bet negribās vienai- izskatās, ka mans vīrietis vēl kādu brītiņu mājās nebūs, tādēļ turpināšu klausīties melanholiskas dziemiņas un domāt, ka moš viņu nemaz negaidīšu- tāpat viņš nepīpēs.. Ak, jā un pēc 8 dienām paliks pusotrs gads kopš nesmēķēju- jūtos kā varone ;) h20 neskaitās, jo tas tā nevainīgi un ļoti reti ;) Nesaprotu, kāpēc tiklīdz sāk rietēt saule, istabā paliek tumšs un sākas tā saucamais vakars, mans garastāvoklis vairs nav nemaz tik pacilājošs kā bija iepriekš, kad saule spīdēja, logs bija vaļā, pavasara gaiss plūda istabā un es gatavoju vakariņas savam mīļotajam.. Man likās, ka nedusmošos, bet pamazām man sāk mākties virsū niķīgums un man galīgi vairs nepatīk, ka viņš ir kādā sēdētavā kopā ar kolēģēm un ēd svētku (Lieldienu) maltīti.. Vakariņas varēju arī netaisīt un vispār svētki taču ir 7dien!!!
|
Mīlas jūtu pārņemts... Man patīk kā skan šis amore captus latīniski.. Vispār jau gribēju savu atgriešanos "nereālajā pasaulē" sākt ar kko ne tik.. pat nezinu.. ne tik saldu, ne tik pierastu, ne tik kā vienmēr par mīlu, viņu, attiecībām.. gribējās kkā citādāk.. Atgriezāmies no Alūksnes, abi. Viņš teica, ka nelaidīs mani vienu turp. Es teicu, ka nelaidīšu viņu vienu atpakaļ. Rezultātā aizbraucām un atbraucām kopā.. Sapratu, ka ar katru mirkli iemīlu viņu vēl vairāk, ja vien vairāk var! Neskatoties uz mūsu kašķēšanos, ko gan pārsvarā izraisu es, es viņu mīlu arvien vairāk, gribu arvien vairāk un zinu, ka viņš ir tieši tas, ar kuru gribu pavadīt dzīvi.. Zinu, ka tas skan skaļi un visticamāk lielākā daļu ļaužu par šiem vārdiem noteikti paņirgātos vai vismaz vīpsnātu, bet neko darīt, jūtos es tieši tā!
|