Man būtu tik daudz sakāms viņa mātei, bet nerodas iespējas.. Gribētu visu uzrakstīt un iedot viņai skaistu vēstuli ar visām manām domām- par mani, par viņu, par mums un viņas attieksmi.. Bet tad viņa domātu, ka esmu gļēva un nevaru pateikt acīs, bet VARU, tikai nav iespējas un zinu, ka brīdī, kad sākšu runāt, viņa mani pārtrauks.. Vienmēr ir melnie jociņi par sievasmātēm- tik nez kāpēc reālajā dzīvē tieši vīramātes ir tās nejaukās?