Biju oktobrī uz Anatoliju un Ilonu. Un nepatika, kaut zālē sajūsma. Cik var ekspluatēt Keišu apenēs un Znotiņa krievisko akcentu. Dokumentālie kadri ar Māri Gaili un neviļus arī Zaigu? Nopietni? Saturs, režija - nu nē, kaut aktieri dara visu labi. Par saturu vispār šoks, bet slinkums izvērst tēmu. Sanāk labais neintegrētais krievs pretstatā afēristiem, nevīžām latviešiem. Par pašu teātri - it kā ir smuki, bet mani tomēr mulsināja skatītāju plūsma caur garderobi. Kaut kas likās nepārdomāts līdz galam ar tiem garderobes kambariem un kafejnīcu aiz. Pietrūka plašuma. Nepatika kamīns. Savukārt lielā zāle un krēsli patika.
Pabiju arī uz Krastiņš nedrīkst būt noguris. Arī nepatika. Nokonstatēju, ka mums ir daudz labu aktieru, bet neviena laba režisora.
Decembrī iešu uz Arkādiju. Nu redzēs, kas ar to, ņemot vērā, ka tā bija pirmā luga, kuru redzēju Hermaņa režijā senajā jrt ar Aurēliju.