tā tā pasaules godība aiziet. vēl tagadiņ bieži sapņos klīstu pa savas bērnības dārzu, pie kam ne to, kas bija cēls un godājams Dārziņos ar visu vasaras nameli, bet to pirmo, kaut kur grāvmalē starp Šķirotavu un Ķengaragu...
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: