Nezinu kur līdz šim slēpās šī tik elementārā ideja jeb doma, bet tā nu sanāca, ka tikai šodien pieslēdzu lielās tumbas pie datora. Viens nieka vadiņš par 0,59 ls un bauda ausīm. Nebija jau jēga tām tumbām, ja tās bija pievienotas vecam disku un kasešu atskaņotājam, ko tāpat neklausos. Bet tagad... mmm... pavisam cita lieta!

Esmu sācis nedaudz krist uz sava laika plānošanu. Šo es daru šodien, to rīt, tad vēl šito te... Un beigās rodas sajūta, ka tik daudz nemaz nav jāmācās. Nez, gan jau ka tā tikai pagaidām. Smieklīgi, bet tu jūties jau nedaudz padarījis, saplānojot to, kas un kad būs jādara. Nu tāda laba pamata ielikšana, varētu teikt.


Nelielas bažas tomēr arī šodien. Vectēvs teica, ka no rīta viņam asinsspiediens bijis tikai 20 uz 40. Man uzreiz tiešām tā jocīgi palika. Trakākais, ka principā nav zāļu, kas spiedienu paaugstinātu. Pazemināšanai jā, lūdzu, daudzi varianti.
Protams, ka arī viņam pašam psiholoģiski tas diez ko nav, jo nu lielā vecumā ja tas speidiens kļūst arvien zemāks un zemāks...