el

paņēmu nap, sapnī braucu lejā no fake betona kalna, kurā ir daudz caurumi un maza sānu maliņa, pa kuru iet vīrietis un man viņam jātiek garām, taču viņš nepaiet malā, so, es nepareizi nostūrēju un krītu lejā no tās malas ar visu riteni, kādus 20metrus or so, un tad mans ritenis aizlido vienā virzienā, un es vnk nokrītu uz kājām zālē. stāvu apmulsusi, man klāt pienāk kāds garāmgājējs un saka: "it's the proximity", it kā lai attaisnotu kā varēja tik veiksmīgi nokrist. "does this happen often?" es prasu, "yes" viņš atbild. paskatos uz kalnu pa kreisi un pamanu, ka visas tās betona malas un izliekumi ir ieliekti dažādos mazos leņkos.


kpc mēs dzīvojam pasaulē kur nav tā? kpc mēs dzīvojam pasaulē, kur lietas ir pavirši paveiktas, jo vienmēr trūkst budžets? pasaulei tāpat ir jau cik miljardu debth.

vaau. biju uz sleep concert mūzikas bibliotēkā.
tas bija tik tik lieliski. tiešām, neaprakstāma pieredze un tas, ko man tik ļoti vajadzēja.

sākumā narrator voice iemidzināja un viegla, elektroniska mūzika. tad pamodos ap diviem. un es nevarēju ieiet tajā medidative state, vai varbūt tieši varēju? es nezinu. nē. es daudz domāju, bet domāju par lietām, kuras man vajadzēja pārdomāt. tā, it kā pareizās domas un apskaidrība savā ziņā. nevarēju iemigt un skatījos uz vizualizācijām griestos, kas izskatījās pēc kosmosa. tad es iemigu un redzēju vissavādākos sapņus. kādu laiciņu nebiju neko sapņojusi un bija mazliet baisi ieiet savā zemapziņā, man šķiet.


pirmais sapnis bija par to pašu mūzikas bibliotēku, ka esmu tur un viss mazliet distorted. nekas ļoti īpašs.

otrs bija, kur dodos pa kādām ielām, ir tumšs vakars, vasaras es teiktu... un es eju garām daudzdzīvokļu mājai un tur ielaižas pa logu ragana. un es to redzu! viņa ir ļoti neglīta, veca un kaila. viņa mani nepamanīja, bet es paliku tur stāvam līdz viņa mani pamanīja un lai gan man bija bailes un šoks, es viņai pateicu, ka viņa ir ragana un es viņu redzēju. viņa pasmējās un skatījās uz mani no balkona. man bija blakus kāds, un es jutos droši un es pārvarēju tās savas bailes līdz ar to brīdī, kad viņa arī mani ieraudzīja.


tad škiet, ka sapnis pārtrūka.
wtf.

izklausās varbūt diezgan slikti. bet es izjutu šoku un beigās es jutos labi, sapnī.


tad no rīta tika spēlēta tāda moving mūzika, kas visus pamodināja. brokastis un sarunas. un tas bija arī ļoti jauki un tik mierīgi...

sapnī biju uz betona konstrukcijas, ļoti ļoti augstu un man bija(ir) bail no augstuma un es nezināju kā tikt atpakaļ augšā uz konstrukcijas jumnta

tad aziāta izskata puisis no augšas man palīdzēja tikt uz jumta, es jutos ļoti izglābta un mēs sākām runāt par dzimumos iedalītām precēm un cik stulbi tas ir, un, ka viņš pats nēsā rozā korseti, kas palīdzot viņa mugurai, bet ir sieviešu, viņš arī to nodemonstrēja

sapnī biju kopā ar vēl kādu būtni, mēs bijām ļoti mazas, un mēs dzīvojām kādā cilvēkā.

bet mēs nolēmām to pamest un tad mēs iznācām ārā pa tā cilvēka muti.

otra būtne, bija češīras kaķis, rozā krāsā.
iznākot no mutes mēs nonācām bārā ar brūnām, flīzētām sienām un siltu, tumšu krāsu. tajā brīdī mēs bijām normālā izmērā un mums vajadzēja kādu satikt, kas bija ģērbies baltās drēbēs. es jutos ļoti aizrauta satikt to kādu. taču tad es pamodos.

////

ar toru(ar kuru dzīvē esmu runājusi 1x) atradāmies kalnciema ielā. pieturas būdiņā atradās liela gulta uz kuras mēs kempingojām. blakus atradās pagrīdes hesburgers uz kuru mēs nolēmām doties. vasaras nakts/rīts, un hesburgers - vienīgā atvērtā vieta. hesburgers izskatījās vairāk pēc belašu būdas, kurā apkalpoja pusmūža tante hesburgera nagcepurītē.

sapnī gāju pa ogļaini degošu ceļu, apkārt degošs mežs, bet jutos mierīgi un labi
skaisti, tāpēc uzņēmu pāris bildes

pamostoties vēl miegainumā gribēju apskatīties...

--
pirms pāris naktīm miegā esot piecēlusies, aizgājusi līdz vannas istabai un atnākusi atpakaļ.
un miegā es bieži runāju... tikai nevar jau piefiksēt, jo latviski.

bet varu jau arī neticēt ha

sapnī bija nakts un priekšā milzīga pils.
es tajā iegāju un uzreiz bija lielā zāle, viss tumsā, meklēju elektrības slēdzi, nospiedu un iedegās vairākas disko bumbas. zālē sanāca arī citi, pēkšņi notika ballīte. bija arī skatuve, kur uzstājās kāda grupa.
tad pēkšņi mums visiem bija jābēg no pils iemītniekiem, kuri bija zombiji. ārā jau bija diena, es un divas vai trīs meitenes nozagām kādu mašīnu, lai izbēgtu no zombijiem. tad mums dzinās pakaļ policija, mēs ietriecāmies kalniņā un uzlidojām augšā. ātri izrāpāmies no mašīnas un aizrāpojām/aizskrējām uz priekšu. pienāca policija. bet viss kārtībā.
pēc tam devāmies prom, gaisā lidinājās ryanair lidmašīna, ļoti liela un griezās ap savu asi.

tāds haoss.

sapnī ar bijušo skolasbiedru un kaut kādu mazu, resnu vīrieti skrējām, bēgām no kaut kā dzegužkalna apkaimē, jo mēs bijām izdarījuši ko sliktu, fonā skanēja beastie boys-sabotage. sarunājām sadalīties un beigās satikties aiz kāda kvartāla, lai mūs nenoķer.
bija nakts.
es ieskrēju kādā sānieliņā un nonācu mīlīgā kafejnīcā, kura tur, protams, neeksistē un pretī bija bioloģisku produktu veikals, viss bija sveču gaismās.

es sapnī redzēju milzīgu marshmallow. fons bija balts, marshmallow lēni griezās uz riņķi un no tā pilēja perfektas, baltas pilītes.
tāds miers.

kūl

sapņi, sapnīši.
iekāpu tramvajā. logs darbojās arī kā sabiedrisks dators, uz palodzītes bija klaviatūra un uz stikla rakstot parādījās hologrammas/datorekrāns. es nolēmu ieiet instagramā(protamzz), kad pēkšņi ar mani uzsāka sarunu vīrietis, kurš sēdēja aiz manis. viņam bija melna hūte un bārda un viņš apgalvoja, ka ceļo laikā. es, protams, neticēju, taču tad viņš sāka kustināt tramvaju atmuguriski, pieskaroties pie palodzes, bez vadītāja ziņas. tas bija 4.tramvajs un manī mijās sašutums ar pārsteigumu, jo es kavēju tikšanos skolā. "varbūt tad līdz pašai imantai aizbraucam?"
tad viņš kādā brīdī apstādināja tramvaju, izkāpa ārā un tramvajs sāka apbrīnojami ātri kustēties, viņš sāka skriet pakaļ, bet protams, tramvajs neapstājās, tāpēc es atrāvu braucošā tramvaja durvis un vīrietis ieleca atpakaļ. mani pārņēma atziņa, ka ceļošana laikā tiešām eksistē.

tad man nācās pamosties, piecelties, lai iemestu krāsnī briketes, pēctam atkal aizmigu.

šoreiz es braucu tramvajā un vīrietis iekāpa tajā pašā pieturā, kur iepriekšējā sapnī es iekāpu(baldones iela). abi esam pārsteigti, ka atkal tiekamies un pie tādas sakritības nolemjam paēst kopā pusdienas. pēkšņi viss pārlec uz vietu, kur ēdam, tā ir kāda savāda kafejnīca, sēžam tās pagrabā un no otrā stāva nāk dīvainas skaņas. tādas kā vētras. noskaidrojam, ka kafejnīcas īpašnieks otrajā stāvā tur savu slimo radinieku, kurš ir uz gultas, taču neko nedara lai pats justos labāk, un mēs esam dzirējuši viņa emocionālo vētru vai ko tml.

pēctam es atrados kādā savādā dzīvoklī, bet tur viss bija superhaotiski, tāpēc stōrijlainu neatceros. skrējām pakaļ kādai meitenei, devāmies skatīties pamestās mājās salūtu, atnāca puiša tēvs, pie kā bijām ciemos unn nolamāja viņu, dzērām klepus sīrupus un man bija balta jūrascūciņa.

sapnī ar klasi, kas, protams, atkal bija kaut kāds sajaukums no sākumskolas klasesbiedriem un vēlākiem klasesbiedriem, lidojām dirižablī uz vāciju. tas neizskatījās kā parasts dirižablis(tikko iegūglēju), bet es skaidri zināju, ka tas ir dirižablis. no ārpuses tas bija pelēks, metālisks, kabīnītes bija izvietotas nevis zem tā, bet apkārt tam. kabīnītes izskatījās apmēram kā iekšpuse tankā.
ik pa laikam mēs apstājāmies un es kaut kur noklīdu. divas reizes mēs apstājāmies zooloģiskajā dārzā, kur varēja aiziet uz tualeti. viena bija āra tualete, kurai apkārt bija tikai režģis un režģa jumts, nekādas citas sienas, tātad tā bija ļoti publiska tualete. otra bija iekštelpu tualete uz kuru arī devos, bet man vajadzēja tikai noskalot rokas. zooloģiskajā dārzā bija ļoti daudz ģimeņu ar bērniem, cilvēki ar ratiem arī. katru reizi, kad kaut kur apstājāmies es uztraucos, ka visi aizlidos bez manis, jo es visu laiku maldījos un klīdu kaut kur apstāšanās reizēs. likās, ka visiem šī pasaulīte likās normāla, tikai man viss likās mazliet aplami un it kā nevietā, apjukums.
sapņa beigās visi pulcējās kaut kādā vietā gaidīt autobusu, kas vedīs mūs tālāk. lauma teica, ka autobuss esot ļoti vecs un tam nevajadzētu mūs vest, bet viņas vecāki izvēlējās visiem šo piedāvājumu, jo tas esot ekonomiskāk.

sapnī gāju uz skolas tualeti(neeksistējošā gaitenī) un pie durvīm gulēja trīs cilvēki tautas tērpos, bet es varēju atvērt durvis, jo slieksnis bija augstāks par guļošajiem.
es noskaloju rokas, ielūkojos spogulī, tad paskatījos pulkstenī. 13:47, sapratu, ka man nav laika, izskrēju no tualetes un sāku skriet pa gaiteni, kas nu izskatījās pēc rdmv, tikai netipiski gaišs. gaitenī uz galda stāvēja 4.(nu jau pabeidzis) kursa tēlnieks, es paskatījos viņam sejā un pasmaidīju, kad otro reizi skrēju garām, jo nevarēju atrast īsto telpu. ieskrēju tajā, kas bija tieši pirms viņa un galda, tur bija dažādi cilvēki. daži neredzēti, daži no rvvģ un daži no rdmv. pie pasniedzējas galda sēdēja g.eglīte(stingrā krievu valodas skolotāja, kura ir latviete) un vēl kāda sieviete. es apsēdos blakus karīnai, kura vēlāk transformējās montā. par laimi mēs skatījāmies filmu par kuģi. ak jā, un visā sapnī bija pilnīgi normāli tas, ja sievietēm ir bārdas. man bija liela bārda, apaļas, melnas saulesbrilles un vainags. patrīcija uzņēma bildes ar telefonu un mēs ar montu runājām par bārdu kopšanu.

sapnī stopēju uz angliju, kura atradās ģeogrāfiski igaunijas vietā. vienkārši iekāpu kādā tukšā mašīnā autostāvvietā un tikai kad tā sāka braukt pateicu, ka es te tākā stopēju. mašīna bija superdīvaina, trīs rindās sēdekļi, kopā 8 vietas, es sēdēju vidējā rindā, priekšā bija sieviete un mašīnai nebija stūres, tā darbojās kaut kā automātiski. vispār man bieži sapņos pazib kaut kādi potenciālie nākotnes izgudrojumi, jauni auto, jaunas ēkas, jaunas matemātikas tēmas. lai nu kā, bet es nonācu londonā, kur atradās mana skola, kaut kāds svinīgs pasākums. satiku savus kursabiedrus un devos iekšā, kur es nepareizi noliku savu mēteli, tāpēc vēlāk vajadzēja līst pa griestu lūku pakaļ.
eh, zemapziņa.

biju jura kaukuļa dzimšanas dienā kaut kur iļģuciemā, pēctam bija nakts un šūpojos šūpolēs, pretējai mājai bija milzīgi logi un tur atspīdēja ūdens un vanšu tilts+ūdenī debess atspīdums, dubults atspīdums. skaisti. visi priecājās un dejoja un tā tālāk.
tad es pamodos.

sapnī es gulēju uz jumta, pie mājas, kurš neeksistē un skatījos filmu uz projektora debesīs. bija nakts un tas bija skaisti.
zālē uz matracīša gulēja mana bijusī klasesbiedrene un lūdza lai es pagriežu klusāk.

otrā sapnī es biju ciemos pie cilvēkiem kuri dzīvoja muzejā.

ir vasara un jākārto eksāmens, bet vecajā skolā. ir noteikts laiks, cik ilgi jāraksta eksāmens - no trijiem dienā līdz sešiem. un visi var sākt rakstīt tikai tad, kad visi ir ieradušies no klases. es esmu aizgulējusies, līdz ar to visus iegāžu, ātri taisos, tikmēr saņemu naidīgas klasesbiedru īsziņas. skrienu uz trolejbusu, jo autobuss nokavēts un pa ceļam man pieskrien četri balti suņi, kuri luncinās un priecājās un es viņus sāku glaudīt. vienam sunim nav acs. tad seko pārrāvums un brīdis pēc eksāmena, kad visi ir laimīgi un atviegloti.

atkal suņi.

šodien modos trīs reizes. piezvanīja un kaut ko stāstīja, bet es biju visai... tikko pamodusies, vai ne? tādēļ sarunas detaļas neatceros.


sapnī es devos uz vakarskolu ar meiteni no 13.autobusa.(regulāri braucam kopā, bet es viņu nepazīstu) viņa man stāstīja cik tur ir forši. tas atradās kaut kur aiz centrāltirgus, tur bija apkārt vecas koka šūpoles un citas uzpariktes. iekšā ēkā ļoti daudz cilvēku, gaiteņos cilvēki zīmē uzstādījumus, satieku daudz pazīstamos no visādām citām skolām. tad mēs visi ejam pīpēt kaut kādā koka nojumītē, kur vidū ir smilšukaste. man tur patika, bet tad mani pamodināja.

šonakt kāds bija pasūtījis gangsterus, lai mani nogalina. es bēgu un slēpos pie kaut kāda veikaliņa ar baltu jumtu. lija lietus. tad seko kaut kāds pārrāvums un es pēkšņi esmu gangsteru mašīnā un viņi grib mani savā bandā, nevis nogalināt, jo es esmu tik forša un tā tālāk. tas brīdis vispār bija lielisks, mēs ēdām tabletes,(kuras izskatījās pēc ibumetin, bet nu sapnī mdma vai kas tamlīdzīgs) man rokās bija ierocis, auto salons melns. un tad pēkšņi man uznāca miegs un es it kā aizmigu sapnī, bet īstenībā es pamodos.

šķiet, ka otro reizi tā, ka fonā skanēja mūzika.

esmu mājās un ir nakts. pa virtuves logu spīd pilnmēness, bet tas ir milzīgs un gaisma ir šausmīgi spoža. apkārt lidinās kaut kādi dēmoni un kaķis psiho, suncītis arī tāds nemierīgs. manā istabā ir kaut kāds ugunskurs. bet man laikam ir vienalga, es kavēju tikšanos, tā nu es izeju no mājas un pēkšņi ir diena. vasara. uz tāda kā ceļu krustojuma es satieku māsīcas un brālēnu, mēs visi esam +-10 gadus veci. bet man ir tumši mati un svārki. skrienam uz veikalu pēc saldējumiem.

nogulēju apmēram 14 stundas. baigi sasapņojos, bija vēl trešais, bet to es nespēju atcerēties.

1. ir nakts. visas zvaigznes nav zvaigznes, bet nlo šķīvīši. tad skats no tiem attālinās un pietuvinās zemei, pie swedbank ēkas, kur atrodos es. pie ieejas mētājas atslēgas un es zinu, ka tās ir annijas atslēgas. es dodos iekšā ēkā un braucu ar liftu augšā. liftā ir gulta un lifts kustās ar neizsakāmi lielu ātrumu. uzbraucu līdz augšai un saprotu, ka nav jēgas, sagaidīšu anniju lejā. braucu lejā un viņa jau tur ir, sazagusies naudu. dodamies prom, viņa stāsta, ka flirtējusi ar bankas darbinieku dabūjusi atslēgu. es prasu, vai nav bail no policijas, un tajā brīdī viņu aiztur.
es viņu īstenībā esmu satikusi tikai vienu reizi un toreiz man viņa ļoti, ļoti nepatika.

2. veca māja, es esmu mazs bērns un man atkal ir jāspēlē loma - šoreiz filmā. es atkal nezinu tekstu, bet man saka, ka galvenais ir izvairīties no ilgiem klusuma brīžiem un bezjēdzīgas runāšanas. telpa ir ļoti veca, tāda šķūnīga, man jātēlo kaut kādu aristokrātu atvase senos laikos.

sapnī es skatījos brīvdabas ludziņu un viss notika mini kolizejā. tad pēkšņi cilvēks, kurš spēlēja nāvi vairs nevarēja patēlot un man bija jāpiedalās ludziņā un jātēlo nāve. ludziņā mēs visi vienkārši dejojām kaut kādā aplī, sadevušies rokās. vīrietis, kurš tēloja mājas gariņu zaļā apmetnī sāka ar mani runāt. tad sekoja āfterpārtijs, kur es turpāju runāt ar mājas gariņu. viņam bija noskūta puse matu, otra puse ļoti, ļoti skruļļaina. nav ne jausmas kas tas pie velna varētu būt.