tas bija tik tik lieliski. tiešām, neaprakstāma pieredze un tas, ko man tik ļoti vajadzēja.
sākumā narrator voice iemidzināja un viegla, elektroniska mūzika. tad pamodos ap diviem. un es nevarēju ieiet tajā medidative state, vai varbūt tieši varēju? es nezinu. nē. es daudz domāju, bet domāju par lietām, kuras man vajadzēja pārdomāt. tā, it kā pareizās domas un apskaidrība savā ziņā. nevarēju iemigt un skatījos uz vizualizācijām griestos, kas izskatījās pēc kosmosa. tad es iemigu un redzēju vissavādākos sapņus. kādu laiciņu nebiju neko sapņojusi un bija mazliet baisi ieiet savā zemapziņā, man šķiet.
pirmais sapnis bija par to pašu mūzikas bibliotēku, ka esmu tur un viss mazliet distorted. nekas ļoti īpašs.
otrs bija, kur dodos pa kādām ielām, ir tumšs vakars, vasaras es teiktu... un es eju garām daudzdzīvokļu mājai un tur ielaižas pa logu ragana. un es to redzu! viņa ir ļoti neglīta, veca un kaila. viņa mani nepamanīja, bet es paliku tur stāvam līdz viņa mani pamanīja un lai gan man bija bailes un šoks, es viņai pateicu, ka viņa ir ragana un es viņu redzēju. viņa pasmējās un skatījās uz mani no balkona. man bija blakus kāds, un es jutos droši un es pārvarēju tās savas bailes līdz ar to brīdī, kad viņa arī mani ieraudzīja.
tad škiet, ka sapnis pārtrūka.
wtf.
izklausās varbūt diezgan slikti. bet es izjutu šoku un beigās es jutos labi, sapnī.
tad no rīta tika spēlēta tāda moving mūzika, kas visus pamodināja. brokastis un sarunas. un tas bija arī ļoti jauki un tik mierīgi...