paņēmu nap, sapnī braucu lejā no fake betona kalna, kurā ir daudz caurumi un maza sānu maliņa, pa kuru iet vīrietis un man viņam jātiek garām, taču viņš nepaiet malā, so, es nepareizi nostūrēju un krītu lejā no tās malas ar visu riteni, kādus 20metrus or so, un tad mans ritenis aizlido vienā virzienā, un es vnk nokrītu uz kājām zālē. stāvu apmulsusi, man klāt pienāk kāds garāmgājējs un saka: "it's the proximity", it kā lai attaisnotu kā varēja tik veiksmīgi nokrist. "does this happen often?" es prasu, "yes" viņš atbild. paskatos uz kalnu pa kreisi un pamanu, ka visas tās betona malas un izliekumi ir ieliekti dažādos mazos leņkos.
kpc mēs dzīvojam pasaulē kur nav tā? kpc mēs dzīvojam pasaulē, kur lietas ir pavirši paveiktas, jo vienmēr trūkst budžets? pasaulei tāpat ir jau cik miljardu debth.