Fri, Jan. 17th, 2014, 02:42 pm
[info]_navnejausmas

sapņi, sapnīši.
iekāpu tramvajā. logs darbojās arī kā sabiedrisks dators, uz palodzītes bija klaviatūra un uz stikla rakstot parādījās hologrammas/datorekrāns. es nolēmu ieiet instagramā(protamzz), kad pēkšņi ar mani uzsāka sarunu vīrietis, kurš sēdēja aiz manis. viņam bija melna hūte un bārda un viņš apgalvoja, ka ceļo laikā. es, protams, neticēju, taču tad viņš sāka kustināt tramvaju atmuguriski, pieskaroties pie palodzes, bez vadītāja ziņas. tas bija 4.tramvajs un manī mijās sašutums ar pārsteigumu, jo es kavēju tikšanos skolā. "varbūt tad līdz pašai imantai aizbraucam?"
tad viņš kādā brīdī apstādināja tramvaju, izkāpa ārā un tramvajs sāka apbrīnojami ātri kustēties, viņš sāka skriet pakaļ, bet protams, tramvajs neapstājās, tāpēc es atrāvu braucošā tramvaja durvis un vīrietis ieleca atpakaļ. mani pārņēma atziņa, ka ceļošana laikā tiešām eksistē.

tad man nācās pamosties, piecelties, lai iemestu krāsnī briketes, pēctam atkal aizmigu.

šoreiz es braucu tramvajā un vīrietis iekāpa tajā pašā pieturā, kur iepriekšējā sapnī es iekāpu(baldones iela). abi esam pārsteigti, ka atkal tiekamies un pie tādas sakritības nolemjam paēst kopā pusdienas. pēkšņi viss pārlec uz vietu, kur ēdam, tā ir kāda savāda kafejnīca, sēžam tās pagrabā un no otrā stāva nāk dīvainas skaņas. tādas kā vētras. noskaidrojam, ka kafejnīcas īpašnieks otrajā stāvā tur savu slimo radinieku, kurš ir uz gultas, taču neko nedara lai pats justos labāk, un mēs esam dzirējuši viņa emocionālo vētru vai ko tml.

pēctam es atrados kādā savādā dzīvoklī, bet tur viss bija superhaotiski, tāpēc stōrijlainu neatceros. skrējām pakaļ kādai meitenei, devāmies skatīties pamestās mājās salūtu, atnāca puiša tēvs, pie kā bijām ciemos unn nolamāja viņu, dzērām klepus sīrupus un man bija balta jūrascūciņa.

From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: