el

sapnī ar klasi, kas, protams, atkal bija kaut kāds sajaukums no sākumskolas klasesbiedriem un vēlākiem klasesbiedriem, lidojām dirižablī uz vāciju. tas neizskatījās kā parasts dirižablis(tikko iegūglēju), bet es skaidri zināju, ka tas ir dirižablis. no ārpuses tas bija pelēks, metālisks, kabīnītes bija izvietotas nevis zem tā, bet apkārt tam. kabīnītes izskatījās apmēram kā iekšpuse tankā.
ik pa laikam mēs apstājāmies un es kaut kur noklīdu. divas reizes mēs apstājāmies zooloģiskajā dārzā, kur varēja aiziet uz tualeti. viena bija āra tualete, kurai apkārt bija tikai režģis un režģa jumts, nekādas citas sienas, tātad tā bija ļoti publiska tualete. otra bija iekštelpu tualete uz kuru arī devos, bet man vajadzēja tikai noskalot rokas. zooloģiskajā dārzā bija ļoti daudz ģimeņu ar bērniem, cilvēki ar ratiem arī. katru reizi, kad kaut kur apstājāmies es uztraucos, ka visi aizlidos bez manis, jo es visu laiku maldījos un klīdu kaut kur apstāšanās reizēs. likās, ka visiem šī pasaulīte likās normāla, tikai man viss likās mazliet aplami un it kā nevietā, apjukums.
sapņa beigās visi pulcējās kaut kādā vietā gaidīt autobusu, kas vedīs mūs tālāk. lauma teica, ka autobuss esot ļoti vecs un tam nevajadzētu mūs vest, bet viņas vecāki izvēlējās visiem šo piedāvājumu, jo tas esot ekonomiskāk.