Nu tad tā. Kārtējā reize kad esmu apņēmusies kaut ko mainīt savā dzīvē! Jā, jā.. kārtējā reize. Un arī šoreiz cerēšu, ka tomēr kaut kas mainīsies uz labo pusi! Ja man tas izdosies, tad juhūū.. izšaušu salūtu te pat pie mājām!
Jau nedēļu smadzenes vārās. Prāts cīnās ar visu pārējo! Bija saruna ar kādu cilvēku, kura mani tā kā mazliet sapurināja. Es ceru, ka šī sapurināšanas sajūta paliks uz ilgu laiku un tā man palīdzēs!
Pagājis jau labs laiciņš un daudz kas noticis pa šo laiku. Mazais ceļojums un satikšanās ar mīļajiem, protams, bez kreņķiem jau neiztikt pa vidu tam visam.
Šodien spēru nelieku soli uz sevis saprašanu, un cenšanos saprast tās Acis. Sajūtas dalītas pēc šodienas. Šīs dienas "tikšanās" mazliet lika man saprast otra cilvēka nostāju un lika saprast cik ļoti vai cik ne ļoti svarīgi bija mana mazā vēlme! Ļoti vientuļa pus stunda... Gāju prom un nevarēju saprast - raudāt vai smieties ? Hmm! Nedarīju ne vienu ne otru. Vienkārši gāju prom un izbaudīju vienatni! Un tagad? Ļoti cenšos "turēt sevi rokās". Līdz šim brīdim man tas izdodas!

Meitene_

P.S. Ar nepacietību gaidu to brīdi kad varēšu izšaut salūtu!!!