Atkal Tās Acis! Un atkal tik tuvu un tik skaidras! Un skaistas! Vai neesmu muļķe? Esmu! Jo turpinu sevi mocīt... Turpinu saņemties pateikt nē un izbeigt to SPĒLI! Bet es nevaru saņemties, jo negribu! A vajadzētu.
Cenšos saprast kāpēc to dara tagad pēc visa notikušā. Vai izmanto atlikušo atvēlēto laiku? Jautājumi sāk krāties.

Uz brīdi atkal aizmirsās viss notikušais un sajutos kā toreiz kad viss vēl bija labi! Cik tās ir sasodīti labas sajūtas.. Bet tad atkal atgriezās realitātē un sajutu to tukšumu! Kā es gribu prom to tukšumu no sevis!!!!

Vēl pagaidām turos, bet negribas vairs izlikties!

P.S. ....


Meitene_