Laiks, laiks, laiks...
Uh...
Vai to saukt par slinkumu vai aizņemtību ? Vai vienkārši par aizmiršanu ? Laikam jau tomēr par aizmiršanu...
Daudz gan kas mainījies par šiem ilgajiem mēnešiem. Kaut gan ātri gan tie pagāja.
Jau pāris mēnešus kā dzīvojos pa mājām. Vasara aizvadīta ātri un diezgan rosīgi. Un nemanot arī atnāca aukstais laiks.
Drīz jau gan jāatgriežas darbā. Īsti nevaru saprast cik ļoti gribas. Itkā jā un itkā arī nē. Kas mainījies pa šo nosacīti īso un nosacīti garo laiku ?
Saņēmos atkal atsāk kaut ko pamācīties. Visi jau saka, ka dzīvē tas noderēs, bet pagaidām neredzu tam jēgu. Laikam vēl ar vien esmu tā pati nelielā pesimiste :D
Es jau nedaudz ceru uz to mazumiņu labā!
Kas cits mainījies ? Tā pati retā vīna glāze un kūpošā cigarete.. Jā, jā, vēl ar vien neesmu tikusi vaļā no tā netikuma. Grūti, grūti!
Šodien atgriezos mājās, savā necilajā miteklī, pēc brīvdienām laukos! Nepierasti atgriezties civilizācijā. Skan tā itkā būtu bijusi lielos mūža mežos prom no visiem un visa. Jā! Bet ja vēl pie interneta vēl var tik pat laukos, tad jau vēl nav tik traki :D!
Tā vēl ar vien dzīvojos te viena. Tā ar braukājam šurpu turpu.. apnicis jau sen, protams. Tajā ziņā gan nekas nav mainījies. Nu jau tūlīt kā 3 gadi būs sagājuši. Ilgs laiks. No vienas puses.. No otras ? Nevar salīdzināt ar desmitiem gadu lielu pieredzi, kura ir citiem, bet līdz tai arī es kādu dienu tikšu...
Šodien jau viss. Visi spēki izsmelti...
Arlabunakti!

P.S. Meitene