Domāju kur es tagad vēlētos būt..

Iedomājos par jūru. Zinu, ka tik ierasti un vienkārši, bet nav man sanācis tur būt vēl šovasar.
Apgulties smiltīs un vienkārši gulēt. Patīk tā skaņa, kad ūdens skalojas krastā. Mierīgi...
Vajag maz mazliet vairāk miera kā man jau ir.
Pēc vakardienas sajūtām ir mazliet, mazliet labāk..


Šodien staigājot mājas tiku pie lielā gāziena. Uzlocīju bikšu staras un visas peļķes pa ceļam bija manas. Tik forši. Jau atkal atcerējos bērnību :)

Šodien mazliet smaidu. Un sapratu, ka vajag būt pacietīgai. Un tad jau būs labi!!

Meitene_