Bezjūtīgā maita vēl ar vien klejo...
Lai jau. Pagaidām vēl negribu viņu satikt!

Jau nakts un atkal domās kur citur.. Kaut gan klusi nosolījos. Nesanāk. Tomēr kāds pārāk dārgs man ir kļuvis...


Gribas paklejot pa nakti, tumsā, bet saprotu, ka nav prātīgi vienai. Pa dienu atkal negribas. Pārāk daudz seju... Kaut gan sejas tā pat vairs neredzu. Vienkārši slīdu garām...

Nevaru "atslēgt" domas!!!!


Meitene_