Vakar pat paraudāju dievkalpojuma beigās pēc tās nenotikušās grēksūdzes un citu sirdssāpju dēļ, pēc vienas telefona sarunas. Taču noslēgumā gluži kā īpaši priekš manis sāka dziedāt Taize dziesmiņu "Kungā vienmēr esmu pateicīgs". Un es atcerējos, ka iepriekš allaž pie sevis dungoju šos vārdus, arī ja biju bēdīga, un mani cēla un nesa.