Pagājušo svētdien atkal neaizgāju, un šoreiz tas nebija elks - pieteicās ciemos māsa, un nospriedu, ka praktiskā mīlestība svarīgāka, turklāt māsu tagad satikšu tikai Ziemassvētkos. Tagad ir diezgan grūti saplānot svētdienu ar baznīcas apmeklējumu, jo tam aiziet vairākas stundas. Tuvākā iespēja ir 9 km, un tur ir trijos dienā, bet citviet, kur jēdzīgākos laikos - rītā vai vakarā, tur ir kādi 20 vai vairāk km. Atceros dzirdējusi, ka Misi ir atļauts neapmeklēt, ja tālāk par 8 km, bet tas ir kājām. Šodien tad aizgāju, nē, mani aizveda, tajos trijos. Tā ir maza un aizkustinoša draudze, altāris bija rotāts ar ķirbjiem, jo šodien ražas svētki, bet es aizlaidos no sadraudzības, jo man pretī vīrs. Viņš arī mani pamodināja uz baznīcu pēc pustrijiem, kad gulēju dziļā miegā un sapņoju, ka ielecu ūdenī un ilgi nevaru uznirt, tomēr spītīgi kustējos un uzniru gaismā.