Es, protams, varu dzīvot labi un saskaņā ar savu sirdsapziņu, piekopt uzskatu, ka Dievs nav baznīcā, un dusmoties uz garīdzniekiem un liekuļiem, un tumsoņām ticības brāļiem un māsām, bet tad līdz sāpēm gribas atnākt un nokrist ceļos zem velvēm, ilgi tā palikt, tad izsūdzēt grēkus, pieņemt komūniju, nokristīt bērnu.