Priesteris, pie kura gāju tikai tāpēc, ka negribēju būt izvēlīga un vilkt garumā, deva lielisku padomu: kā atbildi tam, ka gribu uzticēt Dievam konkrētas raizes, viņš ieteica šajā nodomā lūgties un nevis vienkārši lūgties, bet piecas minūtes katru dienu, ne par maz, ne par daudz, viņš teica. Ja lūdz par sevi, tad "Kungs, apžēlojies par mani", ja par citu, tad "par viņu", 100 reizes - tās esot piecas minūtes. Varot arī par mirušiem, jo viņi arī varot palīdzēt "mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem mūžam" 50 reizes - tās esot sešas minūtes.