Domāju par reakcijām uz nāvi - galvenokārt mums sāp, ka nesatiksim vairs šo cilvēku vai ka nebaudīsim jaunus viņa labos darbus. Skaidrs, ka mazāk savtīgi ir žēl, ja mirst gados jaunāks cilvēks vai ja nāve ir vardarbīga. Taču galvenais pārdzīvojums, man liekas, ir tāpēc, ka paveras priekškars. Es tagad par nāves ziņām raudu tāpat kā par piedzimšanas ziņām. No aizkustinājuma par šo pāriešanu. For whom the bell tolls.