Tie tukšie vārdi,
tie saltie meli.
Ar krāsu visu aizmālēt
vairs neatgādināt!

Nu, cik gan var,
vai neapnīk?
Uz sirdi jau spiež,
nu kur vēl trakāk!

Beidz muldēt,
sāc ar dvēseli runāt.
Jau apnicis man,
vairs neatgādini.

Cik var tos melus,
tos tukšos vārdus.
Sāp! Nu atkal.
Sāp! Un neizsāp.

Tik ar krāsu aizmālē,
lai nesāp, lai nejūt!
Tie saltie meli,
tie tukšie vārdi!