Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā...
Domas, kas galvā... - 13. Jūlijs 2011
13. Jūlijs 2011
- īdēšana
- 13.7.11 12:29
- kkā nekas nekustas... jaunās mājas vēl nav uzpeldējušas. dikt patika dzīvoklīts ar dārziņu uz ko jau no bērnības skatījos, bet laikam nebij mūsējais, pasapņoju par šūpuļtīkliem un bazilikiem dobēs un rīta tēju pagalmā, bet nekā, ejam tālāk.
ar suni ar nav lāgā. lai mani pilnīgi davestu apkārtnē aizklapēts viss, kur varēja iet izskraidīties. meklējumi bez panākumiem, pēc būtības ir diezgan kritisks līmenis, jo risinājumu vajadzēja atrast jau krietnu laiku atpakaļ, žēl, ka man nav iespējas ievākties kādā mājā ar dārzu un kkā nebūt tomēr tikt ar to galā, atliek tikai sapņot, ka viss tuvākās nedēļas laikā brīnumaini atrisināsies.
mācos sev nepārmest, es vairs nedrīkstu. progress ir, dažreiz noguļu visu nakti nepamostoties un nemurgojot. brīžiem liekas cerīgi.
-
4 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
- 13.7.11 15:40
- vispār tā sajūta ir tik mocīga. katrreiz es pamostos un ceru, ka kkas būs mainījies, ka viņa būs tāda pati kā citi suņi, ka viņas prāts pierims, bet viņa ir īpaša, viņa ir Mia. viņa uzliek man galvu uz rokas un nopūšās, skatās uz mani apaļām acīm un rūcinās rosinot spēlēties, ir mirkļi, kad liekas varbūt tomēr, bet es zinu, ka variantu un iespēju viņu paturēt vairs nav, nespēju viņai sniegt to, kas būtu vajadzīgs. viņa nav lampa vai skapis kuru var kādam atdot neatskatoties, viņa ir mans bērns, nespēju iedomāties kā būtu nekad viņu neredzēt. pilsēta ir par strauju un satraucošu, ielas un ceļi par īsu un laukumi par mazu, labajos sapņos redzu kā viņa savā kosmiskajā ātrumā nesās pa plašām pļavām un ir ļoti, ļoti priecīga, tik ilgi un ļoti alkstu šī sirdsmiera,vajag tās īstās un pareizās mājas, kur viņa varēs būt draugs, dot pieci, griezties, teikt "wauva" un dikti daudz skriet, tik ļoti vajag to brīvību, lai nav jāredz žēlais skatiens debesīs pie loga un jādzird nopūtas jūtot šo bezpalīdzību... heh...man nekad vairs nebūs suņa, nekad, nekad, otrreiz es to nevarētu.
-
7 izrunājāsrunāšu tagad vai klusēšu visu mūžu
Powered by Sviesta Ciba