


un nopirku divus mango. liekas jau mīksti, bet vai tā varētu būt?
viena druška brauca uz ēģipti, un tur taksists viņu apdāvināja ar mango. un viņa tos mango atveda uz mājām, un divus arī man - riktīgus milzeņus! un kopš tā brīža man nenormāli garšo mango. vot, sēžu tagad un gribu mango. čorts. it kā vēl ir laiks aizskriet līdz veikalam. bet tas jau pirmajā dienā laikam tāpat nav ēdams. vismaz tie, kas maximā. bāc. a moš aizbraukt? eh, labi, apēdīšu banānu.
Saskaņā ar preces neatbilstību regulai Nr. 1907/2006 XVII pielikuma 63. punkta 7. apakšpunkta prasībām, SIA "Jānis Roze" atsauc preci LAIMES PAKAVIŅI
izlasīju dažus rakstus pēc tam, kad redzēju influencerus un jau otro dienu pēc kārtas kāpu pa kāpnēm dauzot kājas pret pakāpieniem un masējot kaulus. pirms un pēc darba pastaigāju un savācu tos 5,5 km tīrās iešanas un arī nākamajā dienā jutos labāk. pirms Lielās Vemšanas pagājušajā nedēļā arī atspiedos pret sienu un visādos citādos mazos veidos ik pa laikam drusku kačājos, vajadzētu atsākt, jo nu labākais ko šodienas es rītdienas esam var izdarīt ir tādas mazas smieklīgas lietas, kas krietni samazina risku dabūt alcheimeru un citas nelāgas vecuma herņas, turklāt nav dārgi, sarežģīti un reāli uzlabo jušanos arī šodienas esam
Aizturēts bijušais princis
Kāds ir lētākais veids, kā piekārt pie tapetēm aplīmētas betona-cementa sienas padsmit ne pārāk smagas gleznas, neurbjot tur lērumu caurumu?
Trose, sliede? Kur, par cik?
bērns beidzot grib, pat ir ar mieru sākt ar zobu higiēnu. kā tur bija - valsts apmaksā 1 vizīti gadā, viss cits pašam, ja sagaida to mistisko rindu?
no operas libreta: Pēc senas ierašas Turidu apskauj Alfio un iekož viņam ausī.
pie Daugavas stadiona blakus ir divi mazi pārtikas veikaliņi, tieši pie sabiedriskā pieturas. viens tāds parasts, ar bulciņām, kafijas automātu, niekiem un drusku alkohola. otrs līdzīgs, vecāks, nobružātāks, turklāt pilns ar akvārijiem! viens skatlogā, citi mazā istabiņā. tur laikam var gan pienu, maizi, aliņu, cigaretes wc papīru un kaķbarību, bet arī (labu) sienu grauzējiem, kombikormu papagaiļiem un zivtiņas! :D <3
TVNET. Policija uzsver - aizliegts doties pa ledu apskatīt “Lady Kathleen” kuģa vraku
sēdēju uz soliņa pie ZA un šņukstēju gluži kā Evija Vēbere kamēr nosala kājas, iegāju Apavi Visai ģimenei un aiz priekiem, ka nolikts autoskolas braukšanas eksāmens, nopirku spilgti rozā Marco Tozzi feikādas laiviņas uz maza, fifīga, stabila papēdīša par 24€!!!
gan jau galīgi nav pa ceļam, bet beibes - tur bija Izvēle lielā izmēra apaviem!
Vai te ir kādi purvu speciālisti, aizstāvji un mīlētāji? Meklēju domubiedrus.
vakar jau pa dienu bija tā nedaudz jocīgi, bet grūti formulējami. pirms braukšanas nopirku Narvesen kolu, lidiņā apēdu zirņus ar speķi un kefīru (3,40!!), piesēju dūšu, drusku atlaida. braucu labi, rīt skolas eksāmens(atkal). tad uz pulciņu vietu braucu ar taksi, jo sapratu, ka normāli nepaspēšu pēc bērna, izģērba mani pliku un nabagu, bet ko padarīsi, tad jau sāka palikt tā jocīgāk (ko viņi dirš, ka bolts čakarē tirgu, paši vien čakarējiet ar savām drausmīgajām cenām, bet nu poh, skola maksā naudu, citreiz braukšu ar boltu, ietaupīšu vismaz divreiz), paņēmu sīku un jau sāka tā nelabiņi, pierunāju nevis ar diviem tr-tiem, bet autobusu. tur jau sāka kāpt uz augšu, bet kaut kā dzelžaini noturējos ar krāšņām iedomu ainām par to, cik niķīgs būtu bērns ja jāstāv blakus vemošai mātei, ienācu mājās, pa galvu pa kaklu izģērbos, nometu drēbes zemē un skrēju. paspēju uz poda, izmocīju ka man vajag bļodu, mazā mīļā meitiņa priecīgi to atnesa, paprasot kāpēc man vajag un tad tik paspēju ievilkt elpu un pūst. starplaikos piezvanīju kolēģei, ka šodien man ķipa brīvs, drusku mirīju nost, bet tā nosacīti. jo nu visbriesmīgākā lieta, ko cilvēks pats sev var nodarīt ir vemšana, tas ir šausmīgi briesmīgi drausmīgi
no rīta, kad vīrs piecēla (!!) lai sapinu sīkām matus biju gatava šķirties jo lai kādu nožmiegtu, vajag spēt nostāvēt
Laikam esmu nobriedis iestāties klubiņā - ir kādi basic ieteikumi no pieredzes, kur/kam labāk netaupīt (vai otrādi) - tilpums, jauda, funkcijas utt.
Plānotais pielietojums tāds standarta (2 pers) - veggies, brokastolēdieni, kāds lasis. Arī beef jerky būtu labi. Kkādi mīklas/maizes izstrādājumi nav plānā.
Ir kādi zīmoli Latvijas veikalos/online, kas pievīluši?
Tas gatavošanas stikla lodžiņš ir štelle?
Atrado sho vecu grupu nesen: This Heat
"We ate Soda, the embassy cat,
Poor Soda's coda, no more da Capo
She's decapitated
Running 'round the room half-naked
The other half is bacon
and sizzling in the frying pan
We ate the TV,
We ate the armchair,
We ate the telephone,
We ate the solar phone,
My God we got so far, only to reach Soda
The Russians saved the janitor
Soda was a little tough to eat,
No wonder she was hard meat
Out on the roof with the feline goose...
But Soda had a heart of gold,
The ambassador`s wife had the liver,
"Please deliver us from evil" she cried,
"I know all about cats and their heavy vibes..."
She was a very hip ambassador's wife"
to man tikai vēl vajadzēja - paskatīties, kas šajā dienā (vakardienā) bija ierakstīts cibā pirms divdesmit (!!!) gadiem: http://klab.lv/users/dienasgramata/2
LASI.LV Rīgas satiksme paaugstina pieļaujamo reibuma pakāpi šoferiem līdz 0,5 promillēm. Kāds uzņēmuma darbinieks paudis, ka prasību mīkstināšana notikusi šoferu trūkuma dēļ.
pieļāvu stratēģisku kļūdu, savu topiņu iemetot veļasmašīnā kopā ar sīku dvieļiem un peldkostīmiem. smirž viss pēc hlora, kad uzvilkšu, tad es arī
2025. gadā pie izlasītajām ieskaitītas tikai 14 grāmatas. lielu daļu bērniem priekšā lasīto bezpriģelu nemaz nav ieķeksēts, nu daļa arī ja godīgi, tad drabiņas. šogad, savukārt, esmu izlasījusi jau divas grāmatas kas tiešām patika un bija labas un ar visu aptuveno skaitīšanu, janvārī aplikācija ieskaitījusi ka esmu nogājusi 146 km. jā, ar kājām. vispār jau vairāk, bet tā kā daļa ir tiešām staigājot, arī neslikti
beef jerky, shrimps?
Izskatās, ka Gnidrologam bija taisnība.
Jautājums ir, vai mēs tiešām sirdī esam tikai Eloi, spēlējoties pie Sfinksas?
Meklēju vikipēdijā, kas tāds rakstnieks Džims Kjelgārds un kā rakstās viņa uzvārds. Pirmais, ko ieraudzīju:
"Jim's father, Carroll W. Kjelgaard, was a physician, happily married with five sons and one daughter. Kjelgaard was the fourth oldest. He and his siblings lived on a seven hundred and fifty acre farm in the Allegheny Mountains of Pennsylvania during his childhood. It was the outdoors which provided a playground for all the children." Sāku domāt, kam ar tevi jānotiek, lai tavā vikipēdijas šķirklī būtu rakstīts, ka tavs tēvs ir bijis laimīgi precējies. Džims Kjelgārds ir sarakstījis vairāk kā 40 romānu pusaudžiem. Pārsvarā - par suņiem un meža zvēriem. Un tad pēkšņi:
"After suffering for several years from chronic pain and depression in 1959 Kjelgaard committed suicide at the age of 48."
Te vienīgā zināmā viņa fotogrāfija: