"awowed" es aizgāju precīzi līdz tam momentam, kad man psihais kareivis no cietokšņa sāka gāzties ar cirvi virsū 120 km/h ātrumā un nestāvot pie luksaforiem - tā ir kārtēja bosujobka, kārtējā, ar to pilns ir viss, it kā "obsidian" studija censtos pārdot spēli ne tik daudz mums, kā maikrosoftam un electronic arts, etc

tagad ne tikai dragon age fani ienīst "veilguard". tagad arī "pillars of eternity" fani (pie kuriem pieder arī šo rindu autors) ienīst "avowed".

cita lieta, kingdom come 2 - viss te ir tika fantastiski kruta aranžēts, tādas trīs stundas pusinteraktīvā starta nav izdomājuši pat square enix "sleeping dogs" laikos, kur sākumā bija pusstundu ilgs hongkongas kinobojeviks uz dzinēja; te ir kaut kāds pirmais kino harijs poters pilnā apjomā un ar visām regālijām. toties pēc tam sākas pavisam cita dzīve. sākumā ir ļoti jāpacenšas, lai nenomirtu badā, jo pārtikas nekādas nekur nav, pat mežā ogu nulle, spēle ļoti mēģina uzspiest tavu varoni uz kriminālā ceļa mantisku labumu iegūšanai, taču gribas dzīvot godīgi. uzreiz iesaku labu laifhaku - vietējā drēbnieka bišu stropi, pelēka morālā zona. viss ir sarakstīts vienkārši teicami, sajūta, ka tu dzīvo ceļojumā uz viduslaiku čehijas izmīdītājām takām, kas ved sazin kur, nepamet nekad. storītellings ir aizraujošs, literārās sastāvdaļas šeit ir ļooooti daudz, taču tas strādā aptuveni tā, ka tieši tev stāsta tikai konkrētas un nepieciešamas lietas, kuras ir nepieciešams zināt un atcerēties, kamēr taunsfolks krogā pastāvīgi pļāpā viens ar otru par dažādām tēmām - un tur arī ir daudz kā interesanta, taču spēle neuzstāj uz to, lai tu tās klausītos. Principā - dari, ko gribi. Var nepiedalīties nekādos konfliktos, un caurām dienām dienām tavernas dārzā dzert koktēļus (ir atsevišķs zars prasmju kokā!), spēlēt domino (ir iespējas uzlabot savu metamo kauliņu roku!), sarīkot kautiņus (kā noskaidrojās, beidzas policijas iecirknī) un čatot ar visādām brīnišķīgām lēdijām (te nu pats, kā proti), nedomāju, ka man no RPG kaut ko īpaši vairāk arī vajadzētu. tomēr motivācija un izaicnājumi ir arī, tāpēc - tuvākā mēneša laikā tikai kingdom come 2!

teicami par "likteņa ironiju", un vispār lieliska ideja esošam un pamatīgi slavenam krievu kinorežisoram preparēt klasiku no sava skata punkta

nogriezu sev īsus matus, un tagad cilvēki saka, ka es izskatoties bīstams, un viņi nevēlētos ar mani sastapties vēlīnā decembra pievakarē
jāpiezīmē, ka to viņi pastāstīja jau tad, kad bija sastapušies ar mani vēlīnā decembra pievakarē
un? lūk, kāda bija jēga kādam uzist sev inku uz kakla? mati ataugs, inks ir gandrīz permanents

no eksistenciāliem jautājumiem es bieži vien iedomājos par to, kas notiek, ja tu nejauši norītu lapseni, ko tā darītu - iedzeltu rīkles dobumā un nomirtu (cerībā, ka paņems tevi līdzi), vai arī gaidītu, kad tu vēlreiz atvērsi muti, lai izlidotu brīvībā, vai arī gaidītu, kad cilvēks to konsumēs, un varbūt dzīvu izvadīs no organisma

bonijas un klaida latvieši

man arī bieži vien ir šķitis, ka es reizēm rakstu sociālajos tīklos lietas, kas uz sitienu nav saprotamas
taču tad es palasiju tēlotājmākslinieka un dizainera oļega paščenko feisbuka lentu
kuru, lai lasītu, cilvēkam ir nepieciešama ļoti spēcīga asociatīva izpratne, ko īsti šie vārdi nozīmē
un kaut kā pārstāju uztraukties, ka mani var saprast nepareizi, vai nesaprast vispār

nē, nu es, protams, izjūtu dziļu disharmoniju un vispār acī jebal šos japāņu technocell akumulatorus
kas KARST pie deviņu voltu sprieguma
tas taču ir breds kaut kāds

/ieslēdzot padzīvojuša onkuļa dramatismu par dzīvi/
un vispār, vot paskatieties jūtubē, kādu elektrotehniku paši japāņi bieži vien izmanto sadzīvē
video, kur viņu guru taisa galdus un mēbeles
ar kaut kādu hitachi frēzi, kas, nav skaidrs, ir pirms īsti kura pasaules kara ražota, vai arī vispār kaut kāda leģendāra imperatora laikos
jēzus vēl nebija, hitachi jau bija
tas pats ar 70-o - 80-o gadu elektroniku, kad meid in džepen vēl skaitījās augstākās kvalitātes zīme

/ieslēdzot sengrieķu statuju ar atēnas zobenu rokā/
kopš japāņu kompāniju transnacionalizācijas tas viss ir aizgājis dziļā pakaļā
cilvēki vēlas braukt tankā, nevis zārkā no alumīnija un plastmasas
par žēlabām autoservisos "man kaut kas nav tā ar elektroniku" sazvērestības teoriju piekritēji var sākt rakstīt opusus
utt

starptautiski intelektuālajā spēlē "kaskurkad" ar kara kolaboracionistiem un morālajiem mērgļiem, kozlova ekšenā sajutos galīgi...

galīgi piegriezies "pillars of eternity" figačīt par magu vai saiferu, tur kaut kāds nereāls mikromenedžments vajadzīgs, lai neapdauzītu pie reizes savus kolēģus
tādēļ esmu atgriezies pie stabilās rouga profesijas
starp citu, rougs POE neprot taisīt vaļā seifus, to prot tikai personāži, kas labi saprot mehāniku
a mēs saprotam tikai stelsu un bekstabu

vispār tanku krīze vienmēr sākumā
rūpnīcas stāv, valstī vieni burvji
tur tas druīds debīlais iet vēl mahāties frontē ar savu sūda koku

ko vajag
vot, divus cilvēkus ar vairogiem un defu, kas notur spiedienu, visu pārējo izdarīs fiziskā un maģiskā artilērija
savādāk haoss un anarhija in jūkei

par ņevzļina lietu krievijā un izraēlā

tur vēl figurē bļinovam feika latvijas pase
man liekas, ka tūlīt gan mūsu, gan lietuviešu spēka struktūrās aizies pamatīgs razjobs par diezgan daudzām fiškām.

savādāk, ignorējot savu un pārējo viedokļus, kuriem nav nekādas nozīmes, lietuvas tiesā šis keiss, manuprāt, tiks realizēts plusā
faktiski visa notikumu loģika ir pret ņevzļinu un nevis fsb
(starp citu, kāda vilka pēc third party ir tieši fsb, nevis kaut kāds tikpat odiozs miljardieris, kas ir aizgājis zapojā un kuram villā ir palicis garlaicīgi bez sievietēm ar pazeminātu sociālo statusu? domāju, viņam ir pietiekoši daudz ienaidnieku biznesā)

keiss sarežģīts, precedentu ne tas, ka maz, bet faktiski nav vispār
vienīgais, var figačīt, ka nav oriģinālo audiofailu, taču, kā saka, tie vienkārši ir 5% poizona fabulā, kura ir diezgan saprotama pārējos 95 %.

nu viss, teilore noskatījās debates un izdarīja izvēli
republikāņiem fiasko
kamala harisa - čēesmit septītā āsvē prezidente

arī nedaudz paskatījos jurija duģa interviju ar artēmiju ļebeģevu
mani visvairāk pārsteidz krievu masu mediju reakcija uz šo publisko metaeksekūciju
tie viņiem laikam ir superjaunumi, ka ļebeģevs ir čuvaks, kas kādreiz stāstīja - viņš ir gatavs pateikt jebko liberālās puses vārdā, ja vien tas atļaus vai netraucēs tālāk strādāt viņa dizainera studijai
no šī momenta ar pilsoni taču viss bija skaidrs, un tur nav vajadzīgas trīs stundu garas intervijas
tipa, tas vēl nav galēji aiz žoga nolopojies libertiānisms, bet tāds bezprincipu survaival kapitālisms ar mušām
tie ir superjaunumi un īsta atklāsme, ka viņs visu dara dēļ naudas
par ko visi zin nepārtraukti pēdējos gadus piecpadsmit
smieklīgākais šajā artēmija politiskajā diskursā ir tas, ka viņš, tipa, ar savu brīnišķīgo eks-kanālu trubā, tagadējo VK un daudzajām intervijām rūpējas par valsts iedzīvotāju mentālo veselību (viņš pats par to saka). nea, tie, kas reāli par to rūpējas, aizpiļīja no krievijas projām uz citām teritorijām, a kā ir dzīvot uz vietas fašistiskā režīmā, kuru tu vēl atbalsti - nu, tas ir absolūts paraugs garīgās veselības saglabāšanai. ko arī diezgan spilgti nodemonstrēja ši intervija.

sakarā ar to, ka ir izdevies brīvāks brīdis laika telpā, esmu nolēmis noskatīties visu terminatora kvadrofoniju
nolādēts, es to visu neesmu redzējis kopš videosaloniem sešpadsmit gados
vispār ņifiga neatceros, total recall (to es vismaz regulāri pārskatos), ārnijs, izrādās ir sliktais, vispār neko tādu neatceros un jaucu ar robokopu

toties, kā viņi pirmajā dzen projām tačkas
nevis ar hotvairingu, bet ar kāju iesitot pa priekšējo paneli, un tad kaut ko piekruķījot ar pirkstiem
es neiebilstu, viss ekšena vārdā!

nu, polija - holande pagaidām labākā spēle turnīrā

nē, nu jautājums par bērnības filozofiskajām rotaļlietām man likās kaut kāds nekorekts
it sevišķi jau uz kozlova pagājušā šitštorma fona, nafig to vajag likt vispār uz galda

man bija versija par rubika kubiku, lai arī komandas atbilde par plastilīnu man šķita vēl interesantāka, taču visādas filozofiskas konecepcijas var piedzīt tur jebkam, gan vilciņam, gan plastmasas sliežu dzelzceļam, var arī kastroli sev uzvilkt galvā un sist pa viņu ar slotu - viss der.
kapteinis un nastja gan bija pilnīgi stellāri, otrs mīļākais tīms klubā.

dīvainību, protams, dafiga
bet melnajos gulbjos tā arī jābūt, kopā ar daudzām sazvērestības teorijām

lūk, kādi jautājumi parādas. igil-k ir kaut kāda igil hierarhiska struktūra vai arī pati par sevi? kādas ir tās attiecības ar talibaniešiem afganistānā? vai igil vienmēr uzņemas atbildību par saviem teraktiem?
vot, sāksim kaut kur no turienes

šķiet, labākais komentārs, ko es youtubē izlasīju par alekseja navaļnija nāvi bija
"es neesmu navaļnija politisko uzskatu piekritējs. taču es gribu uzvarēt godīgā cīņā".

cibas diskusijā par to, ka holnadieši un zviedri nelieto mājās aizkarus, jo viņiem neesot, ko slēpt
es arī neizmantoju aizkarus, tāpēc, ka piegriežas viņus nepārtraukti āķēt nost, mazgāt, pēc tam kārt atpakaļ
it kā man nebūtu nekā cita, ko darīt

o, fūdporns