zelta likums: neatceros tātad nav vainīgs.
pamodos, tomēr, par nelaimi.. izrādās vakar nolēmām iekārtoties uz nakti kautkādā hoteļmoteļ vietnē. labi, kāpēc gan ne.
sāku berzēt savu pieblīdušo džīmi un saprotu, ka nummuriņš ir pamatīgi apgānīts. ak dies` kurš nelietis vainīgs! cūkas tādi!
sēžu, smejos un nezkāpēc līmēju kopā kadrus iz vakardienas.. laikam jau tāpēc, lai vēl smieklīgāk būtu.
atceros par sākotnējo ideju pasēdēt vannā un piedzerties neizkāpjot no tās, hah, kam sekotu maiga nogurušu cilvēku mīlestība milzīgā baltā pufekļgultā ar pašu saldāko miedziņu nobeigumā, esam taču pelnījuši arī atpūsties.
bet viss sākās kā ierasts, ar domu - tad jau redzēs kas notiks. tas vienmēr nozīmē ka būs jautri, mums.
rīts. pussēdus, līks un stīvs, divvietīgā gulta, es viens pats tajā un otra gulta arī tukša. kāpēc mēs ņēmām nummuriņu ar 2 gultām?
blakus man asiņaini palagi, bet tās nav manas asinis. nav arī vainīgā, jo otra gulta arī tukša.
aizkaru stanga pa pusei pie sienas, pa pusei uz grīdas.. istabas saturs savandīts un čupas formā grezno necilo hoteļa paklāju.
arī televizors šķiet kādam sagādājis lielas grūtības pārvietoties, tāpēc ticis nogāsts no galda, ar ekrānu uz leju, neizslēgts.
bet vismaz darbojas.. tas labi. gan jau uzkritis nelaimīgajam garāmjājējam, tāpēc nav saplīsis, āhahahā.
kamēr uzsūcu sevī šo ārprātu istabā ienākusi Y un saka, ka esot bijusi laba ballīte un nomierina mani, paskaidrojot, ka asiņainā palaga īpašniece, diezgan lielā izbīlī, ar visu asiņojošo roku sen kā aiztinusies pat neiemēģinot savu gultu [āhā, tāpēc 2 gultas!] super.
sasmējušies līdz sāpīgiem vaigiem, nolemjam, ka jāmaina vide un brokastīs baigi kārojas alkaholisks saldējums ar čipšiem.
/stāsts balstīts uz 'vbtgjhfjygkyxz'.