desmitos · piecpadsmit

Izlasīju žurnāla "PLAYBOY" augusta numuru. Briesmas. Kurš to visu lasa ar nopietnu attieksmi? Tos cilvēkus vajadzētu nopērt. Intervijas- neinteresantas, kādi trīs ceļojumu-piedzīvojumu apraksti, pēc katra rakstiņa (tie tiešām nav dēvējami par rakstiem) kāds sveiciens no Vācijas, Nīderlandes un Latvijas kailu meiteņu bilžu veidolā.
Redaktora sleja- kaut kas šausmīgāks par šausmām. Redaktors Ivars Āboliņš izdara ģeniālu secinājumu: "Ar katru dienu viss kļūst līdzīgāks, vienādāks, un, ja vien nenotiks lielas kataklizmas, agri vai vēlu pienāks diena, kad lielos vilcienos viss būs viens. Kad vairs nebūs nekādu būtiski atsķirību un globalizācija būs pārņēmusi visu." Pa vidu viņš vēl spēj sajaukt vārdu "romantisks" un "nostalģisks" nozīmi.
Un tas, kas tiek dēvēts par "Playboy" padomdevēju ir smieklīgāks par joku lapu. Vai tiešām kāds raksta uz viņu epastu šādus jautājumus: Mani pašu tracina, kad pielīp kāda muļķīga dziesma. Tas gadās pat tad, kad man tā melodija nepatīk. Vai ir kāds paņēmiens, kā no šīs ligas atbrīvoties? Otrs- Esmu nobažījies, jo mana draudzene sadomājusi man uz dzimšanas dienu uzdāvināt vakara striptīzu klubā. Protams, mums abiem kopā. Neesmu pārliecināts, vai tā ir laba ideja. Ja uzvedīšos tā, kā čaļi parasti uzvedas, vērojot sievietes, kuras izģērbjas, viņa var kļūt greizsirdīga. Sarkanā rāmītī izceltais jautājums- Pēdējā laikā daudz esmu dzirdējis par aseksuāļiem. Viņus tiešām galīgi neinteresē sekss, vai arī tas ir tāds politkorekts termins, ar ko apzīmē cilvēkus, kuriem ir kādas problēmas?
Tas viss par 2,19 LS. Patīkamu lasīšanu.