satori naudas prasīšanas kampaņa rada iespaidu, ka cilvēki tur nav diez ko radoši (kaut arī zinu dažus, kas ir). naudu var pelnīt, ja ir nepieciešams produkts, ko grūti izkonkurēt lētāk, vai arī ja ir radīts tēls. vislielākā vieglākā nauda ir tad, kad cilvēki tikai iedomājas, ka viņiem kaut kas ir vajadzīgs un ar to tēla radīšanu satori ir problēmas. sajūta, ka paši netic un tas sit cauri tiem reklāmas rullīšiem. |
*** paskaties dzelzceļa sliedes koku aleja vecā slimnīca šeit tu piedzimi un tepat blakus tava tēva un vectēva noliktā karote nekur tev nav jābrauc ne uz kādām spānijām paliec tepat dzīvo un karo te dzīvo un karo te |
Nu tas ir tā, ka bieži tu dzirdi kādu frāzi un jūti, ka tas ir par tevi un tu nevari atrast iemeslus citus kā tikai to sajūtu un tas tā arī ir. Nu piemēram, lai arī cik pētījumus jūs neveiktu un lai arī cik cipargalvas nepieslēgtu savu nenoliedzami spējīgo smadzeni un lai cik stingru vidēji aritmētisko neizspiestu no jebkādas informācijas kopas, šīs zināšanas galu galā nav nekas vairāk kā aptuvena ceļa norāde individuālas pieredzes priekšā. Tas ir tikai vēja rādītājs emociju vētrā. Nē nu skaidrs, ka kaut kā jau mums tā jēga ir jāveido un viens veids kā to darīt ir tik pat labs kā jeburš cits, taču beigu beigās lēmums ir jāpieņem tev un tev ir jāsadzīvo ar sekām, nevis vidējam aritmētiskajam ceļa rādītājam. Un tas, ka līdz šim vienmēr kaut kas ir nostrādājis nenozīmē, ka nostrādās arī tad, ja mēģināšu es. Protams, mēs varam spēlēties ar statistiskām iespējamībām, bet ko tas mums dod? Ja es iebāzīšu pirkstu liesmā, sāpēs man un ir pilnīgi vienalga, ka līdz šim brīdim sāpējis ir arī miljardiem citu cilvju, kas spēj izjust sāpes. Kas vispār spēj izjust kaut ko. Nu vo, un ja tev šķiet ka tev ir pie dirsas divi mazi ritentiņi, tad tā tas arī ir, pat ja tu apsēdies uz zemes un nekur neripo |
Vai Xiaomi smart band, ar kuru ielīsts ūdenī, paļaujoties, ka "ierīce ir ūdensizturīga", kaut kur Rīgā ir salabojams? Kur un par cik? Vai ir vērts, ja tam ir jau divi gadi? |
Jums arī ir pie dirsas divi mazi ritentiņi? |
Šis esot senākais zināmais tetovējums - atrasts Altajā uz 2500 gadu vecas skitu princeses mūmijas pleca |
tāda sajūta, ka viss, kas man atlicis sakāms par vāciešiem, kvalificējas kā naida runa. tāpēc lai runā senči: es vāciets kà tie citi, |
Sveiki, draugi cibisti, tīru savu noliktavu, un diezgan daudz dažādi audumi ir: varbūt te ir kāds, kam būtu noderīgi, vai arī ir kādi kontakti skolām/kursiem, kam šis noderētu? |
Bet labi, tur vispār laikam ir taisnība par to kreiso un labējo politiku un dažādo attieksmi pret formu un vēlmēm Pa lielam, kreisie domā, ka, ja cilvēkam nebūtu politiķu, tad cilvēku kopienas pašorganizētos veidos, kas ir ļoti piemēroti ne vien izdzīvošanai, bet arī plaukšanai un labklājībai, un politika ir tikai rīks, kā to darīt organizēti un lielās masās Kamēr labie pieņem, ka cilvēks ir tāds nezvērs, ka, atstāts savā vaļā, toč visiem rīkli pārgrauzīs, novedīs sevi kapā ar nekontrolētu sekošanu zemākajiem instinktiem "pisties un dolbīties" un nekad neko jēdzīgu neizdarīs Skaidrs, ka nevienam no šiem galējiem variantiem nav taisnība, jo īpaši ne pie mūsdienu civilizācijas un pavisam jo īpaši ne tad, ja runa ir par 4 gadu griezumu Toties lielisks iemesls visiem iesaistītajiem skatīties uz otru pusi kā cilvēkiem, kuriem toč kaut kas ar iekārēm nav kārtībā, ja jau "to vien grib kā atļauju darīt visu, ko grib" / "jeziņ, kas tev kaiš, kādas preteklības tu darītu, ja tas nebūtu aizliegts?" / Atvainojos par kkādu 1. kursa vielu morāles filozofijā or smth, tur noteikti ir gudrāki veidi, kā par to domāt |
LA.LV Govju automatizētā slaukšana ar robotu kļūst arvien populārāka. Uzticot kādas funkcijas fermā veikt robotiem, var ievērojami uzlabot saimnieka dzīvesveidu un mazināt spriedzi. Viena no robotizētās slaukšanas sistēmām ir tāda, ko govis apmeklē pēc brīvprātības principa, respektīvi, kad to vēlas. Būtu labi, ja govis uz slaukšanu robotā ietu vismaz trīs četras reizes dienā. Jebkura novirze, kas govij rada stresu, ietekmēs arī robota apmeklēšanas biežumu un veselību. Piemēram, guļvietu kvalitāte, grīdu atbilstība, slimības, īpaši klibums u. c. Loģiski, ka govis slaukšanas robotu labprāt apmeklēs tikai tad, ja tās būs veselas, atpūtušās komfortablās guļvietās, spēs brīvi pārvietoties bez sāpēm un bailēm nokrist un ja fermas iekārtojums ļaus izvairīties no rangā augstākiem dzīvniekiem. |
*** skat, jau vakaros pagalmam pāri koku ēnas kā atmiņas slīd aizvien tālāk un tālāk bet rīt pelni nobirs uz tirpstošiem pirkstiem tējas krūzē grims izkusis laiks un tu sagrābsi lapas kā nosietas mēles ne vārdu vairs ne dziesmu ne prieka ej gulēt tava maiņa galā ej gulēt, draugs ar tevi runā trieka |
Pirms dzīvoju Francijā, es vispār par to nedomāju - jo Latvijā tas nav aktuāli - un teiktu pat, ka biju pret šādiem izteicieniem, taču tagad droši varu teikt - radikālam (brīžiem liekas, kā arī bez šīs birkas) islāmam Eiropā nav vietas. There, I said it. Un vissliktākais ir tas, ka esam nu tikuši tik tālu, ka ko tādu publiski tagad teikt ir "islāmofobija, galēji labēji, diskriminācija utt". Šariātam Eiropā nav vietas. Tas, ka sieviete kreklā bez piedurknēm nevar bez bailēm vakarā iziet cauri musulmaņu kvartālam lielā Francijas pilsētā, nav okej. Man ir drausmīgi žēl brīžiem, kā Francija ir mainījusies. P.S. uztaisīju šo ierakstu tomēr publisku, jo man interesē, kādi Latvijā vēl cilvēkiem ir viedokļi un kāda ir argumentācija, īpaši jau nu tie, kas ir galēji pretēji |
Varbūt kāds no jums ir gājis cauri līdzīgai problēmai un tāpēc spēs dot padomu. Rakstu bakalaura darbu tiesību filozofijā par diezgan retu tēmu - tiesību estētika: vizuālās komunikācijas perspektīvas un ietekme. Internetā aiz maksas sienas atrodu labas grāmatas par šo tēmu, taču nevaru ziedot simtiem eiro grāmtas dēļ. Vienīgais, ko var atrast, ir pilni grāmatu ievadi. Šo to normālu esmu atradis https://libgen.is/. Taču cenšos tikt pie aizliegtā augļa - grāmatas Aesthetics of Law (2020., K.Zeidler). Neviens šo problēmu nav apskatījis man tik izdevīgi kā Zeidlera k-gs. Esmu gatavs iepazīt interneta tumšo pusi, ja kāds ir gatavs palīdzēt zināšanas alkstošam biedram ar informāciju. Citiem vārdiem, varbūt interneta tumšajā pusē mīt vide, kur brālīgi dalās ar akadēmisko literatūru? Zinu, esmu romantiķis. Lai vai kā, varbūt kādam ir kādi ieteikumi, neordināri risinājumi? Pateicos par iespēju uzrunāt jūs, Dārgā Ciba. |
daži man palikušie draugi man iesaka noskatīties tādu vai citādu seriālu, bet es nesaprotu. pa kuru laiku lai es skatos seriālu, ja man visu laiku ir jāsterso. Kā jūs starp stresiem atrodat laiku, lai paskatītos kādu foršu dokumentālo filmu vai seriālu? |
a kā jums šķiet, jūs paši nezinādami piedalaties vairākos okultos rituālos? Vai varbūt tikai vienā (nauda) vai nevienā? |
jums arī šķiet ka visapkārt ir vieni vienīgi skauģi ir svolači un muģilas un ka tas reāli ietekmē jūsu dzīvi? |
"Viņā izpaudās tā dīvainā parādība, kas raksturo daudzus - kas zina, ja rūpīgāk palūkosimies - visus - nejauši viņa dzīves apstākļi kā attēls un līdzība saskanēja ar viņa instinktu virzienu, ko noteica kūtrums un nošķirtība." [Fernandu Pesoa, "Nemiera grāmata", 35.lpp.] Šodien ir manas skaidrības dzimšanas diena - jau divi gadi bez alkohola. Daudzkārt esmu domājis šeit kaut ko ierakstīt par šo tēmu, izkļūšanu no tumsas un biezokņa pasaules, bet tas izrādās grūtāk, nekā biju domājis. Nav nekādas lēkāšanas zaļā pļavā un cimboles (arī par cimbolēm raksta Pesoa) strinkšķināšana, un, būtībā, nekad arī nav bijis - kad to savulaik ar piespiedu spēkiem centos iedzīvināt, tās izrādījās ēnas no pasaules, pēc kuras tiecos. Protams, kaut kas sirdssilts un patiess bija arī šajos juceklības un paviršības gadījumos, nomēzt visu pagātni no galda kā šahistam ar sliktu raksturu ir augstprātīgi un tikai pasvītrotu manu nevēlēšanos pieņemt pagātni tādu, kāda tā ir bijusi. "Dzīve mani vajā kā ēna. Ēnas nav tikai tad, kad viss ir aizēnots. Dzīve mūs nevajā tikai tad, kad mēs tai padodamies." [58.lpp.] Viss notiek un tas, kas notiek, ir iekšpus visa - ar to man pietiek un draudīgas ir tās minūtes, kurās šķiet, ka nepietiek. Atsaites ir stingras, kalns ir augsts, paldies jums visiem, kuri to veic ar mani kopā - attālināti, savās domās, nejaušās atskārtās.
|
es sēžu istabā, youtube iet uz mute, es klausos ko lejā tētis runā ar savu draudzeni un domāju kā es bērnībā mēdzu savā istabā televizopram izslēgt skaņu jo tētis lejā skatījās to pašu programmu tik skaļi, ka es varēju dzirdēt augšā un man nemaz nevajadzēja savam teļļukam slēgt skaņu iekšā |
Kad jauniešu acīs redzu dzīvesprieku un cerību, man dažreiz negribas atvērt tiem savu pasauli ar tumsu un sāpēm. Bet kad viņos redzu lielākas sāpes un neticību, kā pats jūtos, man paliek bail. Kā ir dzīvojot ar maziem bērniem? Cik daudz izlikties un slēpt tiem kā jūties? To cinismu un rūgtumu. Manī ir daudz prieka, bet tā ir cita enerģija nekā divreiz jaunākiem. |
labas zinas. sodien ir labaak :)) vakar uztaisijju listi uz divaam lapaam ar visam negativajam ipasibam kas vinam piemita. 2 fakinas lapas. normali? jau sen to vajadzeja izdarit paskatijos vnk uz visu no malas un sapratu kaads abjuuzers tas cilveks ir bijis block everywhere p.s. 2 a4 lapas nahuj |