| |
| |
| |
| |
| |
| |
|
Mani dzīvē uzjautrina daudz kas. Taču man īpaši smieklīgs šķiet t.s. neveiklo ķirzakcilvēku fenomens. Noskatos uz viņu sociālās integrācijas centieniem, taču viss, ko redzu, ir kā viņu reptīļu smadzenes šauj ārā nepareizos signālus (cīnīties vai bēgt) un zviedzu kā neprātīgs.  |
|
| |
| |
|
Mārcis Bērziņš
Atcerieties tādu dročītāju kā ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} nulle? Tas frīks pirms padsmit gadiem aizgāja no darba LR1, lai varētu dzīvot pie mammas un 24/7 edžot, masturbēt, skatoties interneta porno.
Es, būdams lētticīgs, to humanoīdu piesaistīju savam šīs vasaras ierakstam, ieskaitīju avansu, un viņš mani uzmeta. Tikai pēc tam no Rudaka uzzināju, ka to kropli ar visu mammu izlika no dzīvokļa, un viņš tagad ir bomzis. Cilvēkiem, kuri no manis izkrāpj manu dzīvības avotu (vienalga kādā formā) es vēlu izplēnēt. |
|
| |
|
fulcrum
The longer the hammer, the greater the force. The harder you swing it, the harder it hits. |
|
| |
| |
|
Ceru, ka leitesti ir ded pa permanento. Galu galā šīs ir dienasgrāmatu portāls nevis civilizācijas nišu socializācijas centieni. Mēs visi būtu pilnīgāki, ja komentāri būtu off by default. |
|
| |
|
Publiskā skola ir kā tehnokrātisks gāzes kambaris, cilvēka dievišķās dzirksts apslāpēšanas galvenais mehānisms. Jebkura autentika tiek iemīta zemē, nospļaudīta un nozakāta ar mērķi mainīt indivīda iekšējo balsi - lai tā sāk iztaujāt pati sevi. |
|
| |
|
meklējot vēsturisku sadarbības partneri
Liste ar kino, kam man jāiziet cauri jaunas audiovizuālās pieredzes vārdā (vēlme uzbūvēt kaut ko lielāku par sevi):
|
|
| |
| |
|
No noklausītā: pa vilcienu Jelgava - Rīga no viena gala uz otru auļo divpadsmitadīgi puikas, lec pāri pakāpieniem, smejas un jautā viens otram : “Tu cik apdēdi? Veselu?” |
|
| |||
|
Par kino. Seriusly non forgettable kini
Nezinu cik ilgā laika posmā mērot, bet rakstīšu tā: pēdējā laikā skaistākā, pati pasakainākā filma, kas pat nedaudz arī ir par mani (un tevi) ir superīgākā dark fantasy filma: Savukārt, tikpat neaizmirstama, iespējams pati pati visdisturbingākā šausmene,kādu nācies izbaudīt ir: Not for everyone. Took me by surprise.
|
|||
| |
|
par manu Gnozīni
Tieši šī Satī Gnozīne ir mani aizkustinājusi visdziļāk, jo es to uztveru kā romantiskuma personifikāciju mistificētā realitātē. Romantiskums un cerības nots, kas retos brīžos pavīd cauri mistērijas miglai. Kā uzplaiksnījums, kam tavi sensori tika spodrināti jau kopš pirmo reizi iemīlējies vai, nezinu, nodarīji kādam ļoti, ļoti pāri. |
|
| |
|
no noklausītajām sarunām: Latvijas Nacionālās Operas vietu ierādītājas starpbrīdī spēlē spēli "Uzmini skatītāju": |
|
| |
|
Kā teica Vatsa kungs, tev nav obligācija pret savu pagātnes “Es”. Tev tas nav jāuztur tagad. Nav ar to jārunā. Tev nav jābūt pat stulbeni tikai tāpēc, ka līdz šim esi tāds bijis. Tavs prāts tev saka: “Tu esi brīvs no piesaistēm!” Un tu uzreiz, bļaģ, vari zelt. |
|
| |
|
par principu as above so below
Paš-dziedniecība un palīdzēšana citiem caur padziļinātu komunikāciju ir kā realitātes formēšanas galvenie darbības rīki. Jo realitāte formējas pēc principa “no iekšas uz āru, no āra uz iekšu” (as below so above). Ja tava realitāte ir piesātināta ar žulti, tas ir tāpēc, ka tā ir informācija, ko tu nes sevī. Informācija, ko tu neesi uztvēris pietiekami nopietni, lai vēlreiz iznalizētu to no aemocionāla “nākotnes” skatu punkta. Tava un mana žults nāk no iekšas uz āru. Un āra, pasaulē, tā pastāv gan kā signāls, ko tu nepārtraukti translē vidē, lai pateiktu citiem, ka tu neesi pieejams cilvēciskai saskarsmei. Gan arī kā emocionāli uzlādētas informācijas masa, kas vienā vai otrā veidā kairina vidi. Pat tad, ja tu objektīvi neesi vainīgs un ja tu apzināti nepieņēmi lēmumu tapt par žults kolekcionāru-translētāju, bet gan liktenis tev piešķīra šo būtību (jo piedzimi divu, khm, morālu kropļu mīlestības savienībā) - tas nemaina šo realitātes ģenēzes pamatmehānismu. Kosmosam ir pilnīgi pohuj par cēloņiem. Tā vietā vaicā: “A kā tu efektīvi risini sekas?” |
|
