Saruna . . .
Nu kā tad sviežas? - Labi! Esi tagad Londonā vai Tokijā? – Pagaidām Tokijā, bet jaunajā gadā braucu atpakaļ neesmu te līdz vasarai vajadzīgs. – Super! – Kas tev tāda nerunīga? Kas jauns? – Nekas man ir atkal jāspēlē. Sūdīgā Ozona tipa filmā un sāp acis, pilinu kaut kādus pilienus un visu laiku nāk miegs. – Pie ārsta biji? – Nē! – Bet vajag . . . – Jā zinu nav laika! Zini kur būs skolas ekskursija uz Rotredamas kinofestivālu. – Blah, ko tu tur darīsi, sūdīgs tas festivāls! Vienīgais labums Amsterdama netālu. – Esi bijis? – Nu, protams, dārgum! Par ko tu mani uzskati? – Man jau arī negribas. Zini man ir apnikuši efc-ieši, bet ko darīt! – Brauc uz Londonu, kā vecos labos laikos! – Deivid esi drošs? – Nu, protams! Zig ar būs tepat kaut kur. – Kas tad nu? – Viņam projekts te un apnikusi Oksforda. – Nu super! Ideja laba te ir lētie reisi. Vienīgais lētais Dānijas prieciņš. – Nu tāpēc jau saku. – Es padomāšu sis. . . Deivid es nepiekrītu dažām lietām ko tu raksti par scenāriju. Rīt nosūtīšu ok? – Protams! Klau, tu izklausies sagurusi, tev vajag aizbraukt mājās atpūsties. – Es jau braukšu uz 2 nedēļām. – Lieliski un tad uz Londonu, kad tas pasākums ir? – Janvāra beigās. – Nu lieliski mēs jau sāksim gatavoties. – Deivid es teicu, ka padomāšu! – Izbeidz lauzties. Tu tak zini, ka tev arī jānočeko tava will-be skola. – Nu jā! Labi viss man jāiet! Atā mentor! – Jā, jā Quenee!