Vakar bijām "Give And Get" sanākšanas pasākumā, kurā Agnese Kalniņa paziņoja, ka pašlaik nefokusējas uz "Give And Get", bet uz "zariņiem" un "lapiņām", kam jāaug no "Give And Get" koncepta. Kādam džekam vārdā Raimonds bija grandiozi plāni un vīzijas par alternatīvo skolu un eko komūnu Alūksnē. Lai arī man patika viņa prezentācija un vīzija un es to redzēju kā organisku jaunā laikmeta nākamo soli pēc hipiju festivāliem - materializāciju, mani arī pārņēma cita sajūta, kas mani nedaudz paralizēja un lika vairāk ieiet sevī. No vienas puses es saprotu nepieciešamību pēc komūnas un brāļošanās, bet es arī mīlu savu individuālo pasauli, man gribējās noslēgties un klausīties "Skinny Puppy" - heroīnisko, intraverto noskaņu mūziku, tā tik ļoti šajā brīdī rezonēja.
Un vēl kas - telpā atradās trīs cilvēki, kas man izraisa antipātiju (abpusēji). Kā ar to, ka jāatmet personīgās nesaskaņas un jādara lietas kopā? Es neesmu ballīšu un sabiedrības cilvēks un es neesmu komandas spēlētājs. Sirds līmenī es gribētu savienoties ar pasauli, bet tagad... es ieiešu savā istabā, aiztaisīšu durvis, klausīšos mūziku un rakstīšu.