Te nu un tāpēc mēs esam, apsveikumi un ziedi un otrādi

« previous entry | next entry »
Jul. 23., 2014 | 12:44 pm
mood: ļoti laps

sieviete ar putām uz lūpām stāstīja, ka savu īpašumu pārdos jebkuram, pat krievam, galvenais, lai balta ādas krāsa. ķīnietim nekad. ja nu vienīgi ķīnietis samaksās vairāk, tad pievēršot acis. pizģec, es nodomāju un teicu, ka visi esam cilvēki un kāda starpība - ķīnietis vai krievs? nu jā, jā, tā jau nu ir, bet nu, viņa nezinot, kāpēc, nepatīkot un viss tā dzeltenā rase (gan jau dzelteno presi šad tad lasa). un smējās. pizģec, es nodomāju un pieklājības pēc pasmējos līdzi, atļaujoties piebilst, lai vrb mazliet uzmanās ar tādiem izteikumiem, jo es neesmu nedz rasists, nedz rusofobs, nedz savas tautas mantojuma nīdējs. tai pat laikā es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc melnādaino nedrīkst saukt par nēģeri un ebreju par žīdu. protams, ja persōnīgi palūdz tā nedarīt, tad cita lieta. tāpat kā, ai, pietiek, gan jau sapratāt, ja vien nelasāt tikai šitādā rakstībā: स्वस्तिक
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Comments {4}

Hedera helix L.

(bez virsraksta)

from: [info]hedera
date: Jul. 23., 2014 - 01:31 pm
Link

"Nēģeri" un "žīdu" nedrīkst nevajadzētu tādēļ, ka šiem vārdiem vēsturiski izveidojušās noteiktas konotācijas, kas ir nievājošas un diskriminējošas. "Nēģera" negatīvismu latviešiem ir grūtāk saprast, jo mums nav bijusi vēsturiska situācija, kad ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas saskaras ar tik milzīgu diskrimināciju, kāda tā bijusi ASV. Līdzīgi kā ar "eskimoss", kur lv tas ir pārņemts kā neitrāls etnisks apzīmējums, taču ASV šim vārdam ir tā pati nievājošā, diskriminējošā vēsture.
Par "Žīdu", savukārt, latvietim gan vajadzētu būt instinktīvi skaidram, mūsu sarunvalodā taču ir darbības vārds "žīdoties", kas ir ar izteikti negatīvu vērtējumu, arī "nu neesi žīds" = neesi tāds skopulis. (St.citu, kas tur ar šito ir lietuviešiem?) Anglosakšiem, savukārt, "Jew" ir krietni neitrālāks etniskuma/reliģiskās piederības apzīmējums. Lai gan arī angļu valodas lietotāju vidū ir antisemīti, tur nav tik daudz sāpīgas vēstures.
Protams, ka šajās grupās būs cilvēki, kas neiebildīs pret šiem vārdiem, taču vairums tomēr identificējas ar savas grupas vēsturi, tādēļ viņiem tas skan aizvainojoši un uzsit emociju par grupas pārciesto diskrimināciju.

Vispār, tā visa valodas ciešā saistība ar vēsturisko, vārdu emocionālās nokrāsas izmaiņas laika gaitā utt. ir viena ellīgi interesanta padarīšana. Nāk prātā "punk", kur grupa pieņēma sākotnēji nievājošo apzīmējumu un tādējādi pilnībā izmainīja konotāciju.

Atvaino, galīgi te aizpļāpājos :D

Atbildēt | Diskusija


vaarna

(bez virsraksta)

from: [info]vaarna
date: Jul. 23., 2014 - 01:53 pm
Link

Paldies par foršo komentāru. Tas viss, ko raksti, ir desmitniekā. To visu es principā zinu un saprotu kkādā līmenī. Tomēr man šķiet dīvaini, ka tam tiek piešķirta tik milzīga nozīme. Tomēr rodas daudzi "bet", "jā, bet" un "kāpēc tad". Karoče, neizprotu atsevišķu cilvju vērtības sistēmas, ja tā to varētu dēvēt. Bet par to gan jau citreiz, tik daudz pļāpāt es arī šobrīd nevaru.

Atbildēt | Iepriekšējais


x-ƒ

(bez virsraksta)

from: [info]x_f
date: Jul. 23., 2014 - 02:59 pm
Link

Tad jau drīz arī par krievu nevienu krievu nedrīkstēs saukt? :|

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija


Hedera helix L.

(bez virsraksta)

from: [info]hedera
date: Jul. 23., 2014 - 04:10 pm
Link

Starp citu, nezinu kā citiem latviešiem, bet man dažreiz ir emocionāla aizture, kad gribu pateikt "krievs" vai "krieviete" tikai un vienīgi neitrāla etniska apzīmējuma nozīmē, jo tas tomēr izklausās mazāk netrāli kā "zviedrs" utt. Jā, sakarā ar mūsu vēsturisko/šābrīža sociālo-politisko situāciju, "krievs" ir ieguvis negatīvu pieskaņu un zaudējis neitralitāti. Bet tomēr, to nevar salīdzināt ar to vēsturiskās diskriminācijas pakāpi, ko savulaik piedzīvojušas iepriekšminētās grupas.

Par to "nedrīkst" - kā jau redzēji iepriekš, es to nosvītroju. Jo nevajadzētu šos vārdus lietot tāpēc, ka ar tiem var nejauši kādu aizvainot un sāpināt. Protams, ir gana daudz cilvēku, kuri labprāt un ar lepnumu ir riebekļi pret apkārtējiem.

Atbildēt | Iepriekšējais