Te nu un tāpēc mēs esam, apsveikumi un ziedi un otrādi

« previous entry | next entry »
Jul. 23., 2014 | 12:44 pm
mood: ļoti laps

sieviete ar putām uz lūpām stāstīja, ka savu īpašumu pārdos jebkuram, pat krievam, galvenais, lai balta ādas krāsa. ķīnietim nekad. ja nu vienīgi ķīnietis samaksās vairāk, tad pievēršot acis. pizģec, es nodomāju un teicu, ka visi esam cilvēki un kāda starpība - ķīnietis vai krievs? nu jā, jā, tā jau nu ir, bet nu, viņa nezinot, kāpēc, nepatīkot un viss tā dzeltenā rase (gan jau dzelteno presi šad tad lasa). un smējās. pizģec, es nodomāju un pieklājības pēc pasmējos līdzi, atļaujoties piebilst, lai vrb mazliet uzmanās ar tādiem izteikumiem, jo es neesmu nedz rasists, nedz rusofobs, nedz savas tautas mantojuma nīdējs. tai pat laikā es vēl aizvien nesaprotu, kāpēc melnādaino nedrīkst saukt par nēģeri un ebreju par žīdu. protams, ja persōnīgi palūdz tā nedarīt, tad cita lieta. tāpat kā, ai, pietiek, gan jau sapratāt, ja vien nelasāt tikai šitādā rakstībā: स्वस्तिक
Tags:

Link | ieķērkt | Add to Memories


Comments {4}

vaarna

(bez virsraksta)

from: [info]vaarna
date: Jul. 23., 2014 - 01:53 pm
Link

Paldies par foršo komentāru. Tas viss, ko raksti, ir desmitniekā. To visu es principā zinu un saprotu kkādā līmenī. Tomēr man šķiet dīvaini, ka tam tiek piešķirta tik milzīga nozīme. Tomēr rodas daudzi "bet", "jā, bet" un "kāpēc tad". Karoče, neizprotu atsevišķu cilvju vērtības sistēmas, ja tā to varētu dēvēt. Bet par to gan jau citreiz, tik daudz pļāpāt es arī šobrīd nevaru.

Atbildēt | Iepriekšējais