klauns
Piedod, ka es nespeeju buut tik sentimentala… es vienkaarshi negribu taada but! Un tikai, luudzu nevajaga man kladzinaat par baileem! Man pietiek pashai ar seviszheloshanu, ta tik vel truuka…

piedod, kas tur notika starp tevi un pasauli… piedod, ka man ir pilniigi vienalga… kas NOTIEK tavaa psaule!

Muusdienaas izdziivo stipraakais… nav komandu speles… ir tikai anormaala cinja par izdziivoshanu… savu anormiju turpinaashanai.

Ja es ieshu dziivot kalnos… neprasiis neviens, kaapeec es neizveelos purvu! Kursh tad ies dziivot purvaa!
Turklaat tev ir bail no uudens, melna.

Melns sevii sleepj netiiriibu… saapiigaakais Tumsu. Sen es nevienu neesmu pieluugusi. Sasodiits, cik tu izklausies depresiivs (skaists vards), varbuut tu gribeetu arii mani tajaa visaa ieraut… ha, bet vai tu sajuti, ka man tas ruup!

Puusti sava pasaules malaa, un ljauj man (paldies dievam) buut tik taalu, lai es puvuma smaku veel ilgi nesajustu…
ja, ja, ja… apklusti… ja, ja, ja es esmu kljuvusi nejuutiiga. It kaa kaadam sahjaa pasaulee truuktu juutekliibas… bla, bla, bla… katram sava puvee jasapuust.

Un luudzu necenshieties mani stumt un biidiit. es esmu sheit, lai paliktu.. un nekusteetos.. neelpotu… un nejustu!!!!!!!

hhhhhhhhhhh, kaa manii briest agresija… pret … vardiem, kas nak praata. Cik viegli ir buut ideaalam… skaties, cik pasaule skaista! un sniega paarsla, it kaa zinaatu, ko man shis gads.., ko man shii ziema.., ir tik driiz… sveiciens no maajaam. Es piepildu sekundi, aiz sekundes.. jo zinu, ka tur kaut kur kaads ir… domaa, varbuut;) un viss ko es daru.. es eju, eju ..eju

es riebjos pati sev.. uz kurieni????? ir! Tur kaut kas ir! kas nevar un nevar iznakt uz aaru, neeeeea tas nav veemiens! …es neesmu piedzerusies, arii zaali neesmu paarpiijusies.. (paarak perfekti)……… es vispar neesmu.

Un tevis nav! un nav aukstuma, nav vienaldziibas… nav sajuutu un nav veeleeshanaas. Nav sapnja, nav iedomas. Nav meerkju un nav pakaapienu. Tuksha vieta, nekas un nekur, nekad un nevienam. Es neesmu un nevaru piedereet, es nekur nevaru aiziet.. un nevienam paliidzeet, es nevaru izaugt, es nevaru ieelpot – jo nav ko!

es gribeetu iztukshot… visu kas manii… galvu… sirdi… dveseli – ja tada ir! es vareetu buut izcils karkas bez satura. Es negribu baarstiit gudreliibas… Man tas nav vajadziigs, arii tev ne! Nelasi…
es negribu izlikties.. man ir apnicis IZLIKTIES par cilveeku.. man ir apnicis dariit pareizi… man ir apnicis nedariit.. man ir apnicis baidiities.

Es nezinu vai es gribu buut cilveeks, man ir zudusi jebkaada ticiiba tiem. Un ja taa arii izklausaas, pec jeegas mekleehanas… tad zini, man ir apnicis dariit arii to!
Es negribu mekleet atbildes, un es jau ieniistu tos jautaajumus. Man ir vajadziigs NEKAS.

Kas vispaar izdomaaja shito ….. pasauli. Man aptruukaas vaardu. Es nesaprotu kaapeec vispaar es te rakstu, un kaapeec man buut ubvajadziigi vaardi… lai kads mani saprastu.

Man nevajaga nekaadu sapratni un paliidziibu…. es vienkaarshi esmu paaraak taalu no taa visa, kur man vajadzeeja buut!!!!!!

es visu pievilshu… jo neviens jau neprognozeeja.. tikai gribeeja kaa laabaak! Ha…… un nav jau kas ierobezhotu…
IR TIKAI VIENA IZDOMATA PASAULE; KAS NEZINA KA SEVI REALIZET!!!