Pamodos kaut kāds neraksturīgi dzīvespriecīgs šonakt četros. Uzreiz izgāju laukā ar suni un ieraudzīju, ka vienam kokam (vai krūmam) zari pilni pumpuriem, tūliņ plauks. Velns, pavasaris klāt. Laikam ar kaut kādu pirmatnēju maņu biju to sajutis miegā, jo cita nekā, par ko baigi preicāties, nav. Nav gan arī, par ko skumt, viss puslīdz normāli.