iz-aicinājumi
nemitīgi ļaujos izaicinājumiem citu izglītošanas jautājumos.

Pirmais lielais izaicinājums bija augusta pēdējā nedēļas nogalē novadīt 8 h ilgu workshopu LSS biedriem par Boloņas procesu. Rezultātā pirms pāris dienām man viena no meitenēm, kas piedalījās, uzrakstīja FB un teica, ka viņu ļoti interesēja topiks, patika workshops, un, ka viņa vēlas rakstīt projektu par šo. Ļoti forši!

Nākamais izaicinājums bija RTU Zobrata seminārā, kur man lūdza pastāstīt par argumentāciju. Nav jau nekas traks, esmu debatējusi un tā. Protams, piekritu. Atsauksmes bija labas, bet nākamreiz šādām aktivitātēm - vismaz 2 h laika, ne mazāk!

Tad ESC laikā Florencē man bija tas gods būt panelī kopā ar EI, EUA, EUI, ENQA un OBESSU. Protams, biju satraukusies līdz nemaņai, bet arī šī reize nāca ar savām mācībām, lielu paškritiku, labiem vārdiem no citiem (kas man likās dīvaini, jo paškritika bija virs katras normas).
Iemācījos, ka:
1) vārdu nedos - cīnies pats;
2) no malas viss liekas citādāk;
3) saturiskais pienesums ir izcili svarīgs un sarežģīts;
4) esot auditorijā - neuzdot 5 min garus jautājumus ar lieliem ievadiem, neko nevar saprast!

Tad RSU SSZ seminārā gadījās novadīt paneļdiskusiju ar universitātes darbiniekiem un SP.
Iemācījos:
1) pārstrauc, kad vajag, laikā! Vienalga, kas runā!
2) Bet skaties pēc satura - ja potenciāli dabūsi atpakaļ ideju, nepārtrauc, ja nē, pārtrauc.
3) Agresijas uzdevums ir zālei, moderatoram - kontruktīvi jautājumi.

Tagad rīt dodos pie ISAs, lai stāstītu par komandas darbu. Nu tā nekad nav bijusi mana tēma, oh well, tagad būs. Nāk īstajā laikā, jo ir miljoniem atziņu par iekšējo darbu komandā un vērtībām.

Un tad novembra beigās ir jāpiedalās 4 h seminārā par argumentāciju.

Jā, keep challenging myself. Un esmu atteikusi tikai tad, ja netieku.