pajautā! -

*) 1. un 3. novembra rītos var dzirdēt ko iļģi runā. var pat viņus redzēt, ja istabas augšā griestos caurumu iztaisa, zirga silksni augšpēdu caurumu izliek un tad cauri skatās. bet tādam tad tūliņ jāmirst.
*) veļu laikā dzimis bērns ātri mirst.
*) vecie ļaudis veļus baroja ar maizi, gaļu, kāpostiem, kāļiem, burkāniem, kartupeļiem, zirņiem, pupām - visu sasēja vienā audekla gabalā un aiznesa uz krusta ceļu, uz izbēra tur labajā pusē pār grāvi un arī kapsētā pie radu vai draugu kapiem, un paši aizgāja uz savu māju, nekur neskatīdamies un nestādamies, bet trešā vakarā gāja klausīties, ko veļi runās par viņiem, vai labas dāvanas būs bijušas vai ne, tai pašā vietā, kur veļiem nolikta barība.
*) tikai to vajadzētu ļaudīm ievērot: to veļiem dod, kas ievākts no visādām ēdamvielām, kā maize, un kad vēl nav gaļas pašam kautas, tad no otra nedrīkst aizņemties; tikai kad pašam ir, un kad arī nav, var iztikt bez tā iztrūkstošā; tikai to var dod veļiem, kas ir pašam
utttttttt.
prof. K. Straubergs, "Latviešu tautas paražas", Latvju Grāmata, Rīga, 1944.

Pāršķirsti Aleksandra Grīna "Klusie ciemiņi", tur ļoti smalki apraksti bija, cik atceros