pajautā! - Nekustamais ipasums

vērtējumu nekad neuzliek tādu , kā īpašnieks grib notirgot:)

ja kāds ir ar mieru pirkt, tad nav kur problēma?

kamōn, tad tā arī saki - es varu maksāt tik. ja nepārdod, tad neko, nav jau mums komunisms vairāk, kad valsts nosaka cenas

Ja pērk uzreiz, tad vienalga. Bet ja pircējs ņems kredītu, tad viņam tāpat kredīta lielumu skatīsies pēc vērtējuma, nevis pēc darījuma summas. Citreiz dara otrādāk- uztaisa prišāku vērtējumu, lai lielāku kredītu var dabūt, bet bankās ir savi vērtētāji, kas ļoti labi orientējas tajās lietās un nereti tāpat nekādu ūberkūlo kredītu dabūt neizdodas.

Smuki/nesmuki..... smuki ir pārdot, veikt darījumu, kur abas puses ir apmierinātas - viens par naudu, otrs par īpašumu. Ja vari pārdot, tad kaut vai par divkāršu cenu, ja jūties tā rezultātā slikti, tad "lieko naudu" noziedo bērniem invalīdiem.

Tad tirgojies lai samazinātu cenu uz pusi. Un pat zem novērtējuma. Tagad pircēju maz, bet pārdevēju daudz.

Lielākoties grib saņemt vairāk kā ir vērts īpašums. Korekti būtu pārdot par novērtēto summu. Varbūt nāk klāt papildus cilvēciskie bonusi, kas palielina cenu - b/d kurā nav rindu, skola, laba satiksme, ūdeņi, attālums līdz galvaspilsētai, kaimiņi utt utjp

Vērtējumā, ja nekļūdos, iekļauj dažādus riska faktorus un arī laika termiņu, tb - laiks, kādā par šo cenu īpašumu ir reāli pārdot. Tb, 3 mēnešu laikā par 10, a pusgada laikā varbūt kāds pa 12 nopērk.
Kas tur nesmuki? Tu domā no ētiskā viedokļa? :DDD Tās ir tirgus attiecības, kāda tur dižā ētika smuki/nesmuki.

Novērtējums nekādā veidā neierobežo īpašnieka tiesības noteikt cenu.

Piemēram, Jānis Dāvis šobrīd tirgojot māju pie Māras dīķa, kuras novērtējums esot 294K, bet prasot par to 5 miljonus. Es Tev ieteiktu aiziet pie viņa un pastāstīt, ka tā darīt nav smuki, un piedāvāties nopirkt to māju par 200K. Un tad pārdot man par 250K. Un būsi vinnējusi 50K par neko :P