laiks ir patiesi biedējošs
jau nedēļa decembrī?
pēc mēneša būšu pārvākusies.
viņš ir neticami lielisks. neviens nav ideāls, bet nu pat viņa mīnusiņi šķiet šad tad kā plusi.

skola, darbs, skola skola. ritmu ziema jauc.
un man liekas, kad miršu, tad no kā tāda kas būs patiesi mokošs. vai arī tik ātri, ka pati neaptveršu.
prātā kontrasti no domām veidoti.