whatever
Gribas

Vismaz es beidzot noskaidroju, kas atrodas ojāra vācieša 19. Man tā jau likās un tomēr žēla par to, ka tur neatrodas tieši tas un tieši Viņa un tā.
Galu galā, maza jau iespējamība, ka nākamnedēļ Viņu sastapšu un tomēr ir baile, ir.

Un šonakt es murgoju. Vējš uzjundīja šo to sarepējušu. Vispār vējš ir viens liels jaukums, šodien un vakar man viņš ļoti patīk. Tāda varētu būt visa ziema. Jauka, izpūsta, klepaina ziema.
Vēl vesela nedēļa jāizcieš. Un tad nedēļa brīves un atkal līdz z-svētkiem un tad 2 nedēļas brīves & tad līdz martam un atkal viena nedēļa brīves un tad līdz maijam. Un tad būs vasara, es sēdēšu mājās un domāšu.
Naturāla apnicība. Bet - kā būtu, ja būtu.