rūsganais sprakšķis

rūsganais sprakšķis

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
manu daudzo talantu vidū jāatzīmē spēja pazaudēt kontaktus
no visām skolām un darbiem, kolektīviem un kur vēl ne,kā pēc burvja mājiena
es pat nerunāju par tiem,ar kuriem arī tad neesmu gribējusi biedroties,nē,es par tiem,ar kuriem kopā dažādos piedzīvojumos iets

ja par viņiem iedomājos,tas šķiet kā vispār citā grāmatā sarakstīts

a te pēkšņi manu mikroplanētu satricina "tev pienācis ziņojums" "pēdējā laikā tevi bieži atceros"

mamītmīļo,kālai no tā izbēg? man negribas aizvainot,bet nav taču iespējams nekā pieklājīgi pateikt "es par tevi nē, tāpat kā pat praktiski dajebkuru citu planētas iedzīvotāju, lūdzu lieciet man visi mieru"

kautko taisnoties stulbi, neatbildēt vispār - neērti.

kāpēc vispār ir jāraksta 10 gadus nesatiktam subjektam? vecums nāk virsū, sentiments?

es neesmu ļauna un iedomīga sterva, es tikai neesmu normāls cilvēks,par kuru saka,ka tas ir sociāls radījums.

man slikta dūša no šausmām palika.
  • varbūt vislabāk tieši pajautāt, kas tam par iemeslu?
    moš skolā abižoji :D
    • nunē, mēs tākā bijām draudzenes (kas,protams,viens otru neizslēdz)

      a tā notiek,ja? ka cilvēki tur sāpi un pusmūžā raksta to izteikt? un,pieņemsim,kāds kam es esmu iekāpusi dvēselē man uzraksta, tad man ko? atvainoties?
      • Nu protams, ka glabā. Tev pieder viens vesels skatpunts uz viņiem, un viņi to grib redzēt.
        • njā,man laikam nav iebūvēts šitam uztvērējs
          ja padomā,tad taču ir puslīdz skaidrs,kāpēc kādām neesi paticis
      • man liekas, būtu veselīgi, ja cilvēki tā darītu, bet parasti jau tā tomēr nenotiek vis.

  • Man arī ar daudziem ir pazudis kolntakts. Un man īstenībā gribētos ar daudziem to kontaktu uzturēt, bet... man nepietiktu laika tiem, kas man ir šobrīd. Es vispār gribētu, lai man tuvie cilvēki rakstītu Sviesta cibā, kur es varētu redzēt, kā viņiem iet (patiešām), nevis piepušķotās bildēs sociālajos tīklos.
Powered by Sviesta Ciba